1 Fomu I slepus nogalināja viņa abi dēli — Stefans un Radi-
vojs 1460. gadā. Troni uzkāpa Stefans. Radivojs, sašutis par to, ka
brālis sagrābis varu savās rokās, izpauda briesmīgo noslēpumu un
aizbēga uz Turciju pie Muhameda II. Pāvesta legāta sakūdīts, Ste-
fans uzsāka karu pret turkiem. Viņš tika sakauts un bēga uz
Kļučgorodu, kur Muhameds viņu ielenca. Saņemts gūstā, viņš ne-
bija ar mieru pāriet muhamedāņu ticībā, un viņam dzīvam nodī-
rāja ādu.
2 Tā sevi dēvē daži ilīriešu vecticībnieki.
3 Falanga — rungas sitieni pa papēžiem.
4 Radivojs nekad nav ieņēmis šo augsto amatu; un visus ka-
raļa ģimenes locekļus sultāns iznīcināja.
5 Kaftāns — parasta sultānu dāvana.
c Aizkustinošo brājošanās paražu serbi un citi rietumslāvi ap-
svētī ar garīgām ceremonijām.
7 Nav zināms, sakarā ar kādu notikumu šī dziesma sacerēta.
8 Kaujas zaudējums tiek piedēvēts vlahu ienīstajiem dalmā-
ciešiem.
9 Zīdus Turcijas novados mūžīgi vajā un neieredz. Kara laikā
viņiem bija ko turēt gan no musulmaņiem, gan no kristīgajiem.
Viņu liktenis, aizrāda V. Skots, atgādina lidojošo zivju likteni. —
Merimē.
10 Banaluka — Bosnijas pašalika kādreizējā galvaspilsēta.
11 Selihtaīs — šķēpnesis.
12 Krupi visas tautas uzskatīja par indīgu dzīvnieku.
13 Mickevičs šo dziesmu pārtulkoja un izskaistināja.
14 Haiduks — vadonis, priekšnieks. Haidukiem nav pastāvīgas
dzīves vietas, un viņi pārtiek no laupīšanas.
15 Savas Guzlas sākumā Merimē ievietojis ziņas par veco
gusļu spēlētāju Hiacintu Maglanoviču; vai viņš kādreiz ir dzīvo-
jis, nav zināms; bet viņa biogrāfa raksts ir neparasti skaists savas
oriģinalitātes un ticamības dēļ. Merimē grāmata ir liels retums, un
lasītāji, manuprāt, tajā atradīs slāvu dzejnieka dzīves aprakstu.