ALEKSANDRS PUŠKINS
KOPOTI RAKSTI
PIECOS SĒJUMOS
PIRMAIS SĒJUMS
LIRIKA 1813--1826
Exegi monumentum
ES ESMU UZCĒLIS SEV PIEMINEKLI STALTU,
GADSIMTOS NEAIZMIRSTS VĒL TAUTAS CEĻŠ TURP IES.
KĀ ALEKSANDRA STABS, KO SKATĀM GRANĪTKALTU,
TAS AUGSTĀK BRĪVO GALVU SLIES.
NEKAD VISS NEMIRŠU, DZlVS LIRĀ MŪŽĪGAJĀ —
GARS PĀRI NĪCĪBAI UN NĀVES VARAI SNIEGS, —
UN SLAVENS BOSU ES, KAMĒR VIEN ZEME SAJĀ
KAUT VIENS VEL DZĪVOS DZIESMINIEKS.
PIEMINEKLIS
REIZ LIELĀ KRIEVZEME PAR MANI RUNĀS, DOMĀS,
UN SAVĀ VALODĀ IKVIENS TAD MANI SAUKS,
GANLEPNAIS SLĀVU DĒLS, GAN TUNGUZS, TAGAD NOMĀKTS,
GAN SOMS UN KALMIKS — STEPJU DRAUGS.
ES TAUTAS IEMĪĻOTS — TĀ MANU SLAVU SARGĀS,
JO JŪTAS CILDENAS REIZ DZEJĀ CENTOS PAUST:
ES SVEICU BRĪVĪBU ŠAI GADUSIMTĀ BARGĀ
UN VĀRGĀ SĀPES LIKU JAUST.
AI MŪZA DIEVIŠĶĀ, VIEN SAVAI BALSIJ KLAUSI,
NO ZAIMIEM NEBAIDIES, NEDZ ALKSTI SLAVAS TU,
LAI PEĻ VAI CILDINA — TO SAŅEM VIENLĪDZ GAUSI
UN NESTRĪDIES AR NEJĒGU.