1 «Neticīgie,» raksta Muhameds (nodaļā «Balvas»), «domā, ka Korāns ir jaunu melu un vecu teiku sakopojums.» Sis neticīgo uzskats, protams, ir pareizs; taču, neraugoties uz to, daudzas morāles patiesības Korānā izklāstītas spēcīgi un dzejiski tēlaini. Šeit sniegti daži brīvi atdarinājumi. Oriģinālā allahs visur runā savā vārdā, bet Muhameds pieminēts tikai otrajā vai trešajā personā.
2 Citās Korāna vietās allahs zvēr pie ķēves naga, vīģes koka augļiem, Mekas brīvības, tikuma un netikuma, eņģeļiem un cilvēka un tml. Šis dīvainais retoriskais paņēmiens Korānā sastopams ļoti bieži.
3 «Mans pravietis,» piebilst allahs, «jums to nepateiks, tāpēc ka viņš ir visai pieklājīgs un kautrīgs; bet man nav vajadzības ar jums tielēties,» — un tml. No šiem baušļiem tā vien dveš arābu greizsirdība.
4 No grāmatas «Aklais».
5 Vāja fizika; toties kāda drosmīga dzeja!