1 Petrova kunga — mūsu izcilā liriķa atdarinājums.
2 Vārds, ko Vilhelms Karlovičs Kihelbekers visai veiksmīgi lietojis dzejā rakstītajā vēstulē Gribojedova kungam.
3 -H. Pits — ievērojamais Anglijas ministrs un pazīstamais brīvības ienaidnieks.
4 Ar vārdu pūrs ir jāsaprot mūsdienu Leonīdu, Ahileju un Miltiādu taisnīgais naids pret nežēlīgajiem čalmu nēsātājiem.
5 Drudzis.
6 Grāfiene A. Hvostova, dzimusi kņaze Gorčakova, mūsu cienījamā dziesminieka līdzvērtīgā dzīvesbiedre, kuru viņš savos bezgala daudzajos dzejojumos allaž dēvē par Temiru (sk. pēdējo piezīmi odai: «Dzīru kauss»).
7 Viņa ekselences īstenā slepenpadomnieka Iv. Dmitrijeva — grāfa Hvostova ievērojamā drauga atdarinājums:
Pēc tevis sniedzu plaukstu jau
Kopš tēva juma drosmās tversmes,
Skats pārpilns buru steigas versmes.
8 Šeit iztēles aizrautais dzejnieks jau saredz mūsu dižo liriķi gremdējušos saldā dusā pirms tuvošanās svētītajiem helēņu krastiem. Zevs viņam jau uzsmaida no debesīm; Neptūns viņa priekšā nomierina dīvi drastos viļņus; Plutons iznāk iz pekles bezdibeņa, lai vaigā raudzītu to, kurš neilgā laika sprīdī spēj nosūtīt ellē bagātīgu viltus pravieša pielūdzēju ēnu pulku; Citereja (Venera) apber savu iemīļoto dziedoni ar ziediem; Krons pietur izkapti, kas pacēlusies pļaujai; Hēba ceļ kausu uz viņa veselību; Psihe, Ipoļita Bogdanoviča atveidā, viņu apskauž; Astre nojauš savu varas laiku atgriešanos; Fēbs līksmo; Feja, Spēles, Smiekli, Harons un Bakhs jautrā pūlī seko mūsu nemirstīgā dziesmoņa kuģim.
Vēl dzīvs mans žurnālists, mans Kvēpeklit's?
— Dzīvs, dzīvs! Tāpat vēl skauģa dabas locīts,
Gan skumjš, gan dumjš, gan garlaicības mocīts,
Vien drukā savā lapelē kā spīts
Viņš vecas muļķības un jaunus niekus.
— Oh, apnicis līdz kaklam Kvēpeklīt's!
Kā dzēst šo skalu cilvēkiem par prieku?
Kā Kvēpeklim lai kvēpēt nepieļauj?
Dod padomu! — Nu.. . tikai jāuzspļauj.
Atdzejojis Laimonis Kamara