1 3 — 1 8 1
Ai Delija, tu mīļā!
Jau klāt ir brīdis tas,
Kad mīlas zvaigzne zvīļā
Pie debess iedegas;
Mēms mēness slīd pa zilgmes takām.
Jel steidzies — Argusa nav blakām,
Tam acis miegā aizveras.
Tur slepus meža malā
Koks pār mums zarus slies,
Lai viļņu sudrabčalā
Mēs varam klausīties
Nu Filomelas balsī žēlā.
Tur patverties var mīla kvēlā,
Tai mēness savu gaismu lies.
Nakts liegas ēnas klusi
Kā segu izpletis,
Salks birze aizmigusi,
Būs mīlas mirklis īss.
Es degu, nerimst ilgošanās —
Nāc, Delija, jo rokās manās
Prieks tevi sagaidīs!
Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Vai, Delija, tiešām
Pie manis tu!
Bez tevis cik bieži
Es raudāju!
Vai tu šeit tiešām,
Vai miegā ciešā
Es sapņoju?
Vai pazīsti draugu?
To pārvērtis laiks;
Bet atmiņā jaukā
Viņam vienmēr tavs vaigs
Vien nemiers to tirdī:
«Vai mīlu tai sirdī
Nav izdzēsis laiks?»
No kā tāds smagums
Man uzgūlis?
Tu, mīļā, raudi,
Lāses skropstās viz —
Kauns Delijai tagad?
Kāpēc tāds smagums
Man uzgūlis?
Atdzejojusi Ārija Elksne