Ruslans un Ludmila - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 3

IESKAŅA

Pie zalkšu jūras ozols zaļo,Tam apkārt, zelta ķēdē siets,Dien, nakti, teiksmu dzirnas maļot,Iet mācīts runcis, zintnieks vieds.Pa labi iedams — dziesmu skanda,Pa kreisi iedams — teiku teic.Tur brīnums plaukst: tur jodi granda,No zaigas miglas nāra sveic;Tur dīvu zvēru tekās tumšāsKā biedu zīmes pēdas blāv;Uz vistas kājām namiņš gumšusBez logu, durvju greizi stāv;Tur mežs un lauks ir rēgu pilni;Tur ausmā līdz ar jūras vilni,Kas tuksnešainā krastā rit,No dzelmes, bruņām zaigodami,Ar jūras tēvu tērzēdami,Kāpj varoņdēli trīsdesmit;Tur princis cēls ar vienu žestuProt bargu caru valgos siet;Tur augstu gaisos, burvja nestu,Redz spēkoni, kad mēness riet;Vēl pāri mežiem viņus vied;Skumst ķēniņmeita ieslodzīta,Tai kalpo vilks un zvēru svīta;Uz slotas raganu tur redz,Tai piesta līdzi pati lec;Tur Kaščejs kalst, pie zelta stāvot;Tur.. Krievuzemes elpa strāvo!Es biju pats tur arīdzan,Kur jūras malā ozols šalko.Tur, dzerot salda medus malku,Tās teiksmas runcis teica man;No daudzām atceros vēl vienu —Tai šķetināšu pavedienu…