I Bagdade — arabu karalistes Irakas galvenā pilsēta, svarīgs tirdzniecības centra.
* Kalifs (arab.) — valdnieks (tā dēvējās Muhameda pēcteči); vārda nosauktais Ha- sids šeit nenozīmē kādu vēsturisku personu.
* Lielvezirs — islama zemēs augstāks valstsvīrs.
4 M e k a — galvaspilsēta Hedžasā, Arabijā; pēc islama ticības — Muhameda dzimtene, kuru apmeklē tūkstošiem musulmaņu ticības svētceļnieku; svarīgs karavanu ceļu krustpunkts.
6 Mutabor (lat.) — nozīmē: es pārvērtīšos.
"Pravietis — domāts Muhameds.
' Medina — tāpat kā Meka, muhamedaņu svētā pilsēta, kurā esot uzturējies Muhameds un kurā atrodoties viņa kaps.
8 B a 1 z o r a (tag. Basra) — ostas pilsēta Mezopotamijā.
"Korāns — muhamedaņu svēto rakstu grāmata, rakstīta arabu valodā.
10 Zante (gr. Zakynthos) — Grieķijai piederoša sala Jonijas salu grupā.
II D e r v i š s (pers. — nabags) — muhamedaņu svētais, pašaizliedzīgais, pazemīgais.
" Sindbada — teiksmaina sala austrumnieku pasakās.
Sindbads — populārs varonis «Tūkstots un vienas nakts» krājumā.
" B a s s a (turc.) — pašā (pers.) — augstāku ierēdņu, virsnieku un vispār augstmaņu tituls austrumzemēs, līdzīgi tam ari be j s — kungs, kapudan-bassa, kapu- dan-pašā — lieladmiraļa tituls (jaunturc. kaptan-pašā).
14 Sorbets (arab.) — atspirdzinošs austrumnieku dzēriens, augļūdens.
" S e r a j s (pers. — pils) — sieviešu mītne muhamedaņu namā, turku harēms.
" N i k a j a (gr. Nlcaea, tag. Isnik) — pilsēta Bitinijā, senāk Bizantijas valdnieku vasaras mītne. ■
"Mošeja — muhamedaņu dievnams.
15'
18 A g a (turc.) — kungs, senāk augstmaņu un augstāku virsnieku tituls turku galmR, tp. janičeranaga.
227
19 M u f t i j s (arab.) — muhamedaņu mācīts virs, likumu un reliģisku lietu tulks. F e j a (fr. tee, lat. lata, likteņa dieve) — pārdabiska, burvju spējām apveltīta sievišķa būtne, kas iejaucas cilvēku dzīvē un nosaka likteņus; pa dajai tai radniecīga' latviešu lauma. Teikās un pasakās tautas fantazija fejas apveltījusi visdažādākām īpašībām, kā kurā zemē. Haufa uztverē šis jēdziens saistās vairāk ar romāņu un ģermāņu nekā austrumnieciskiem vai ziemeļnieciskiem ticējumiem.
"Frankistana — Francija.
" Oriģinālā hercogs pundurim dod vārdu Nase (Deguns), tāpst pati pasaka saucas Der Zwerg Nase (Punduris Deguns). Latviski Gardeguns lietots izteiksmības labā.
M Gotlande — Zviedrijas sala Baltijas jūrā, senvēsturē daudzināta kā ievērojams tirdzniecisko un militāro sakaru punkts, bet tautas fantaziju vienmēr vairāk ir nodarbinājusi tās ziemeļnieciski mežonīgā daba.
84 Ekosēze, franksēze — senāk Eiropā, sevišķi Francijā un Anglijā 18./19. gs- ļoti izplatītas pretdejas ar daudzām tūrēm.
15 A n t r e š ā (fr. entrechat) — krusta lēcieni, dejas figūras.
M Kronis jeb ķēniņš — labākais metiens ķegļu spēlē, kad kritis vidējais (ķēniņš) un astoņi apkārtējie kociņi.
*7 Fīlidors (Andri Danlcan Philidor, 1726.—1795.) — franču komponists, slavens šacha spēlētājs.
*8 Kreicers (vāc. Kreutzer) — no 15. līdz 19. gs. beigām Vācijā izplatīta sudraba sīknauda.
"Spesarta — (vāc. Spessart) — kalnains un mežains novads Bavarijā, ko vēl Haufa laikā daudzināja par laupītāju un dažādu staiguļu iemīļotu mītni.
a0 Hohencollemas pils — Bavarijā (Dienvidvācijā), Hohencollemas provincē, — senāko Svabijas hercogu un firstu, vēlāk līdz 1918. gadam Prūsijas karaļu- un Vācijas ķeizaru cilts dzimtsvieta. Dibināta un celta 9. gs. Švabijas Alba augstienes piekalnē, karos vairākkārt sagrauta un atkal atjaunota, Hohencollemas pils- skaitījās ievērojamākā un staltākā starp novada daudzajiem apcietinājumiem; 1454. gadā celto pili, stipri izpostītu 30-gadu karā, restaurēja 1850. gadā.
" Briežguldenis (vāc. Hlrschgulden) — senāk Virtembergas sudrabnauda (apm. bij. vācu 2 marku gabala vērtībā), kurai zīmogā skrejošs briedis. Guldeņus dēvēja arī pa novadu nosaukumiem, piemēram, Badenes guldenis.
"Salksbergs un Hiršbergs — atrodas Virtembergas daļā, Balingas novadā, netālu uz dienvidiem no Hohencollemas pils. Pirmais nosaukums sevi ietver nebēdņa, viltnieka jēdzienu (vāc. Schalk, no kā pils nosaukums Schalksberg), otrs saistās ar briežguldeņa vārdu (Hirschgulden, Hirschberg — Briežu kalns).
11 Morgens — zemes platības mērs, apm. IV2 pūrvietas, dažādās Vācijas valstīs pastāvēja vēl līdz 1871. gadam, Latvijā pazīstams ap 16. un 17. gs.
M Runādams par lielgabala šāvieniem Haufs te pielaidis anachronismu, ja sākumā viņš darbībai liek norisināties tais laikos, kad «šaujampulveris vēl nebija atrasts».
"Nekara un Nagolda — upes Virtembergā un Badenē, Reinas pietekas. Nekarai sākas Svarcvaldes austrumu pusē ar jaukām piekrastēm; no Stutgartes uz leju derīga kuģošanai.
"Holandes kungi, oriģinālā Mynheers (Mynheer — holandiešu valodā — mans kungs) — domāti Holandes koktirgotāji un kuģu īpašnieki.
37 Sešbacens (vāc, Sechsbātzner) — kauliņu spēle; bacens — senāk Šveicē un Dienvidvācijā Bernes 6īknauda ar šās pilsētas vapeni {Bātz — lācis), 1 bacens — apm. 4 kreiceri.
''Dvēseļu uzpircējs (vāc. Seeleriverkāuler) — senākos laikos kareivju vervētājs kara dienestam, līdzīgi latv. zaldātu ķērējiem.
13 P a š s (vāc. Pasch) — kauliņu spēle, metiens ar augstu acu skaitu.
40 H a r u n s a 1 R a š i d s (t. i., Taisnais) — viens no ievērojamākiem arabu kalifiem Abasidu dinastijā, valdīja no 786.—806.; karodams sekmīgi ar Bizantiju, guva lielas bagātības un izgreznoja Bagdadi. Leģendās un pasakās cildināts kā gudrs, drošsirdīgs un taisnīgs valdnieks, vēsturiskā īstenībā •— mantkārīgs un nežēlīgs; Seherezadā populārākais varonis.
41 P r a v i e š a (t. i., Muhameda) kaps atrodas nevis Mekā, bet Medinā.
** Arabu pasakas no Seherezadas.
43 Bastonade (no it. bastone, spieķis) — senāk Turcijā un Persijā miesas sods, pēriens ar rīkstēm resp. kokiem pa kāju pēdām vai muguru; kopš 1840. gada atcelts.
44 A1 e p a (arab. Haleb) — veca tirdzniecības pilsēta Sirijas ziemeļos, svarīgs sakaru punkts krustceļā no Vidusjūras uz Priekšazijas vidieņu.
43 Arimans (pers. Anromainyus, ļaunais gars) — iraniešu ticībā sātans, visa posta un ļaunuma cēlonis.
48 Minarets — muhamedaņu dievnama tornis, no kura aicina uz dievkalpojumu.
47 K i r k v a 11 a (vāc. Kirchwall) — galvenā ostas pilsēta Pomonas jeb Mainlandes salā, kas ir lielākā Orkni salu (Orkney Isles) archipelagā Skotijas ziemeļos. Teikā pieminētā putnu ķeršana atbilst īstenībai, jo iedzīvotāji šais salās medī pa neapdzīvotām klintīm putnus un vāc arī dūnas, kas dod labu peļņu.
48 Malstroma (Maelstrdm) — bezdibeņatvari Norvēģijas piekrastēs.
49 Piktu altaris — seno Skotijas iemītnieku upurvieta; par piktiem (tetovētiem) sevišķi ap 3. gs. pēc m. e. dēvēja priekšķeltu un ķeltu ciltis, kas apdzīvoja Skotijas ziemeļrietumus un pa savai ticībai upurēja dabas dieviem.
F i r t a (vāc. Fūrth) — Nirnbergas tuvākā kaimiņpilsēta, pa daļai saistīta ar to, ka abām agrāk pa zemes ceļu bija dzīva satiksme ar Vircburgu Bavarijas ziemeļrietumos.