Purvā dzērvenes drīz bija noēstas. Taču ēstgribu tās tikai pavairoja, un Pinkaine atgriezās mežā meklēt kaut ko sātīgāku. Te lēkšņi viņai iesitās nāsīs skābeni asa smarža. Tā nāca no satrunējušam celmam pieplakušas skuju kopiņas, uz kuras ņirbēt ņirbēja simtiem skudru.
Pinkaine lēkšiem pieskrēja pie skudru pūžņa un rijīgi kampa tā iemītnieces līdz ar visām skujām, sakaltušām lapu dzīsliņām un zariņu sprungulīšiem, no kā bija celta skudru mītne.
Letenīte tikai stāvēja un brīnījās, ar kādu negausību māte visu to aprija, bet Ķetaurītis arī pats iekampa pilnu muti ņirbošā satura. Skujas sadurstīja mēli, un viņš kampumu izsprauslāja ārā. Tomēr skudru skābums viņam iegaršojās.
Ķetaurītis lūkoja ar mēli no pūļa uzķert atsevišķas rūsganās ecētājas. Viņš ievēroja, ka viņam pie labās priekškājas gludās pēdas apakšas ir pielipušas vairākas iekārotās žiglās skraidītājas. Ķetaurītis nolaizīja tās un mitro pēdas apakšu uzlika uz pūžņa, atkal tai pielipa citas skudras, kuras viņš no jauna nolaizīja un apēda. Tagad Ķetaurītim māksla bija rokā, kā tikt pie tīras skudru maltītes.
Letenīte mēģināja tāpat mieloties, bet viņu uztrauca tas, ka skudras uzmācīgi līda kažokā un dzelkstīja ādu. To vēl kaut cik varēja paciest, bet, kad vairākas aizkaitinātās drošinieces ielīda acīs un iešļāca tajās savu skābi, tad to vairs nevarēja izturēt. Acis neganti sūrkstēja. Letenīte sarauca plakstiņus un vaimanādama aizdrāzās no nelaimes vietas. Gabaliņu paskrējusi, viņa iekrita sūnās un valstīdamās raudāja, un izmisīgi sauca:
— Palīgā, palīgā!
Ķetaurītis, izdzirdīs māšeles saucienus, devās pie viņas. Viņš tūliņ neaptvēra, kas Letenītei par nelaimi, un tādēļ arī nezināja, kā palīdzēt. Tikai tad, kad Letenīte neatlaidīgi stiepa savu galvu pretim un sūdzējās par sāpēm acīs, Ķetaurītis ievēroja aizmiegtos plakstiņus, starp kuriem lodāja skudras. Viņš tūdaļ izlaizīja Letenītei abas acis un apēda visas skudras. Nu Letenīte atkal varēja redzēt.
Pinkaine, redzēdama, ka Letenīte nomierinās, turpināja pie pūžņa stiprināties. Drīz vien viss skudru pūznis bija izārdīts un apēsts. Arī celma prauli nozuda lācenes nepiepildāmajās iekšās. Tikai atsevišķas izbiedētas skudras šaudījās šurp un turp pa izsvaidītajām skujām.