Vasarai ir ātras kājas, nupat, nupat bija visapkārt, pēkšņi skaties - aizskrējusi prom un savu vietu atdevusi rudenim. īpaši īsa vasara tiem, kuriem daudz jāstrādā kā Rūķītim Būķītim un kaķēnam Dvēselītei.
Visi Kaķēnijas laikraksti tovasar publicēja īsākus vai garākus rakstus (kā katrs redaktors izlēma) par Rūķīša Būķīša brīnumdarbiem, pa retam kāds žurnālists minēja kaķēnu Dvēselīti kā palīgu. Daži redaktori pamācīja savus darbiniekus: - Nav ko tērēt papīru tādam nieka kurvju nēsātājam, nekas cits jau kaķēns Dvēselīte nav.
Kaķēnam nemaz neatlika laika avīžu lasīšanai. Telefonu grāmatā vajadzēja sameklēt Runcības un citu Kaķēnijas pilsētu bērnudārzu adreses, skolās brīnumkoku sēšanas darbi jāsāk rudenī, kad sapulcēsies kaķēni-skolēni.
Mazo kaķīšu bērnudārzos visas tikšanās noritēja gludi, jo sākumā pietika tikai ar solījumu būt labestīgiem un godīgiem. Apsolīt ir viegli, ja nedomā par to, ka solījums arī jāpilda.
Nepatīkamus brīžus sagādāja dažas ministrijas, piemēram, Palīdzēšanas ministrija.
Kaķēns Dvēselīte kādā naktī pie baznīcas iesēja abus brīnumkokus, tā bija vieta, kur tie uzauga ātrāk nekā citur.
Otrā dienā no rīta Dvēselīte un Rūķītis Būķītis ieradās Palīdzēšanas ministrijā. Kaķēns palika priekštelpā, sēžot uz brūna sola iepretī ministra kabinetam, uz grīdas pie viņa kājām atpūtās ar brīnumaugļiem pilni divi grozi.
Būķītis iegāja kabinetā aprunāties ar ministra kungu Nevārīti.
Vispirms laipni apsveicinājās un parunājās par to, cik skaistas un saulainas dienas jau ilgāku laiku viesojoties Kaķēnijā. Beidzot laika apspriešanu, Būķītis noprata: ar šo tematu ministra kungs gribētu beigt sarunu. Tomēr viņš uzdrīkstējās pavaicāt:
- Ministra kungs, vai jūs palīdzat tiem, kuriem pavisam mazas algas?
- Mans pienākums nav ieskatīties visos maciņos, ja kādam maza alga, pats vainīgs, ka neprot nopelnīt.
- Un kādi ir ministra pienākumi? - to Būķītis gribēja zināt.
- Mani pienākumi ir sēdēt pie rakstāmgalda, tāpat sapulcēs jānonīkst dažreiz pat pāris stundu.
- Un viss?
- Tas pats reizēm liekas par daudz no manis prasīts, - ministra kungs lietišķi atbildēja.
- Paldies par sarunu, - labi audzinātais Rūķītis Būķītis nezaudēja pieklājību.
- Izgājis no ministra kabineta, Būķītis apsēdās blakus kaķēnam un brīdi klusēja. Viņš atcerējās Dvēselītes stāstīto: viņa vecmāmiņa par Palīdzēšanas ministru sakot: tas ministrs veic tikai divus uzdevumus, darba laikā izguļas sapulcēs, bet reizi mēnesī skriešus aizskrien pēc lielās algas. Vecmāmiņas runā ir kāda patiesība, tomēr jāmēģina ministra kungu pacienāt ar kaķēna grozu cienastu, tikai - diez vai tas līdzēs.
- Vai tu varētu ar saviem groziem ieiet pie ministra kunga? - Būķītis nedroši vaicāja kaķēnam.
- Ja vajag, tad jāvar, - un kaķēns pieklauvēja pie ministra kabineta durvīm.
Pārkāpis slieksni, viņš tūdaļ sacīja:
- Labdien, man šais grozos ir brīnumāboli un brīnumbumbieri, lūdzu, uzcienājieties.
- Cik maksā? - ministrs noprasīja.
- Es dodu par brīvu.
Runcis ministra kungs veikli piecēlās no krēsla.
- Ko tu iedomājies! Es neēdu pārtiku, ko dod par velti, tas nevar būt nekas labs! Ej piedāvā nabagiem un tūdaļ steigšus aizver mana kabineta durvis no ārpuses.
Kaķēns, aizvēris kabineta durvis no ārpuses, nolika abus grozus uz grīdas.
- Nu kā? - jautāja Būķītis, kaut no kaķēna izskata saprata, kāda atbilde sagaidāma.
- Nekā… Šis nav tāds kā apzaļumošanas ministrs Augusta kungs.
- Ko tava vecmāmiņa ar savām draudzenēm tagad saka par Augusta kungu?
- Viņš esot pilnīgi pārmainījies. Pats apstaigājot Runclbas ielas un meklējot pat vismazāko kaktiņu, kur iestādīt kādu koku, ierīkot puķu dobīti, kaut vai iesēt zāli. Dažas avīzes rakstot, ka apzaļumošanas ministrs nedod pietiekami daudz atļaujas būvniecībai un ar to kavējot naudas pelnīšanas iespējas.
- Kaķēn, neesi tik bēdīgs. Vai tev ir dūša apstaigāt ar saviem groziem ministrijas ierēdņus?
- Ja vajag, jābūt dūšai arī tad, ja tās nav, - teica kaķēns Dvēselīte. Pēc tam viņš izstaigāja visus kabinetus. Dvēselīte gan brīnījāt kāpēc ministrijā sēž tik daudz ierēdņu, laikam viņu ir vairāk nekā vajadzīgs.
Kaķēns rīkojās gudrāk, viņš brīnumaugļus pārdeva par naudu, un pircēji atradās. Kādi panākumi ministrijas telpās pārdotiem brīnumiem, tas jautājums vēsturē pagaidām nav noskaidrots, bet vēsturē vienmēr atrodas vieta nenoskaidrotiem jautājumiem.
Ietirgoto naudu kaķēns Dvēselīte izdalīja vecmāmiņas draudzenēm.