Pirmajos Ziemsvētkos, brokastojot, kaķēns Dvēselīte jautāja:
- Māmiņ, kā var dalīties ar prieku? Tu mani mācīji - ar labo jādalās.
- Tas nemaz nav neizdarāms, jācenšas kaut vai mazu, tomēr prieku sagādāt ari citiem.
- Vai jūs nedusmosities, ja šodien visu dienu būšu prom no mājas. Mēs ar kaķēnu Daudzzinlti norunājām svētkos apciemot Runcības vecos vientuļos kaķus. Saraksts ir ļoti garš. Varbūt kādam no viņiem vajag ko palīdzēt vai vienkārši tikai parunāties, varbūt kaut kas jāatnes no veikala. Man ir no jūsu Vāverēnijas sūtījumiem iekrāta nauda.
- Kā tu vari domāt par dusmošanos, mēs varam tikai priecāties, ja mūsu kaķēns palīdz citiem, - sacīja tētis runcis Dvēselīte.
Tā šis jautājums tika izlemts.
Mēness jau iesāka savu nakts pastaigu, kad draugi kaķēni, pabijuši neskaitāmos dzīvoklīšos, stāvēja uz ielas netālu no kaķēna Dvēselītes mājas.
- Esmu tik daudz šodien runājis, tagad laikam visu nedēļu nevarēšu pateikt ne vārda, - kaķēns Dvēselīte pirms atvadīšanās pateica.
- Redzi, Mēness uz mums skatās, - sacīja kaķēns Daudzzinltis, - pasaki viņam vismaz vienu teikumu.
Kaķēns Dvēselīte skatījās uz Mēnesi, un, cik vien skaļi varēdams, sacīja:
- Paklausies, Mēnesi, iznēsā tādu sveicienu no mums abiem:
- Laimīgu Jauno 2008. gadu visai pasaulei!
Draugiem kaķēniem izskatījās, ka Mēness pasmaida.