Pieklauvēt pie durvīm nemaz nevajadzēja, kamēr Būķītis prātoja, no namiņa iznāca pavisam jauniņš kaķēns - pusaudzis.
- Labvakar, viņš sveicināja svešinieku, - esmu kaķēns Dvēselīte. Kā varu tev palīdzēt?
- Mani sauc Rūķītis Būķītis, vēl brītiņu atpūtīšos un iešu meklēt viesnīcu.
- Tuvumā tādas nav, redzu esi piekusis. Varu tev piedāvāt naktsmāju.
- Vai tu no svešinieka nebaidies?
- Visā pasaulē zināms, rūķi nemēdz būt ļauni.
- Tur tev taisnība, nu ejam apskatīt tavu pili.
Abi iegāja namiņā. Kaķēns tūliņ izrādīja, kur virtuve, tai blakus vannas istaba, parādīja arī savu istabiņu, un otro lika īpaši apskatīt.
- Tā būs tavējā lietošanā, - kaķēns skaidroja, tur mitinājās mani vecāki.
- Paldies par tavu labo sirdi, - un Būķītis vēl piebilda, - es varu tev atlīdzināt zelta naudā.
- Es neņemu samaksu par izpalīdzēšanu. Negribu ko tādu pat dzirdēt.
Kaķēns palīdzēja Rūķītim Būķītim lielo ceļa somu ielikt tukšajā drēbju skapī un tad aicināja virtuvē dzert vakariņu tēju. Tā viņi abi sēdēja uz baltiem ķebļiem pie neliela galdiņa, dzēra tēju un mielojās ar cepumiem. Rūķītis Būķītis gribēja ko vairāk uzzināt par viesmīlīgo namatēvu.
- Vai drīkstu pajautāt, kāpēc tavu vecāku istabiņa tukša?
- Tas tikai būs kādu laiku. Mani vecāki aizbrauca uz Vāverēniju pelnīt naudu. Mēs gribam paplašināt mājiņu, piebūvēt klāt mazu istabiņu ciemiņiem un vienu lielāku kopīgo, tā saucamo dzīvojamo telpu.
- Kāpēc tavi vecāki negribēja pelnīt naudu pašu zemē?
- Viņi bija skolotāji.
- Nu un tad?
- Mūsu valsti ar skolotāja algu māju paplašināt neiznāk.
- Vai Vāverēnijā skolotājiem maksā vairāk?
- Viņi tur nav skolotāji. Tēvs lielā ēdnīcā virtuvē cep olas, māte turpat mazgā traukus.
- Jā, skaidrs, - Būķītis noteica un brīdi klusēja, jo patiesībā viņam nemaz nebija skaidrs. Kaķēns Dvēselīte uzdrošinājās pajautāt ciemiņam.
- Tev laikam kāds darbs veicams mūsu zemē?
- Nevis darbs, bet uzdevums. Tu varbūt varēsi man palīdzēt.
- Mēģināšu, bet diez vai varēšu.
- Par to spriedīsim rītdien, tagad iesim gulēt, - Būķītis ierosināja. Viņi pateica viens otram ar labu nakti un katrs iegāja savā istabiņā.
Mēness, kura stari pastaigājās pa kaķēna mājas grīdu, saprata, viņa gaismā uzreiz nevar aizmigt, tāpēc paslēpās aiz tuvākā mākoņa.