Ak, par ļauniem bērniem nākas
Dzirdēt daudz, kad runas sākas!
Tā, lūk, Makss ar Morici
Abi lielie nedarbji.
Mācības lai diez cik labas,
Neatgriež šīs ļaunās dabas.
Tie par tam vel pasmejas,
Paslepeni zobojas.
Bet uz ļaundarībām, jā,
Tur tiem prāts ir diezin kā! —
Lopus mocīt, ļaudis mēdīt,
Ābolus no dārziem blēdīt —
Tas ir tiešām jautrāki
Un turklāt daudz vieglāki
Nekā baznīcā un skolā
Rātni sēdēt savā solā. —
Bet vai! vai! es iesaucos,
Kad uz galu noskatos! —
Ak, tā lieta bija vāja,
Kā tiem abiem galā gāja,
Tādēļ šo te nedarbi
Bildēs, rakstos salikti.