52098.fb2 OLIVERA TVISTA PIEDZ?VOJUMI - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 57

OLIVERA TVISTA PIEDZ?VOJUMI - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 57

PASKAIDROJUMI

3. lpp. Darbanams — tā Anglijā sauca patversmi trūcīgiem |audīm. Savā romānā «Olivers Tvists» Dikenss patiesīgi aprakstījis darbanamos valdošo organizāciju un kārtību, līdz ar to parādot, ka Anglijas valdība, liekujojot it kā palīdzību trūcīgajiem, īstenībā pārvērtusi šīs patversmes par cietumiem.

3. lpp. Draudzes ārsts — ārsts, kas apkalpoja zināmu draudzi. Par «draudzi» Anglijā agrāk sauca rajonu, kura priekšgalā atradās baznīcas varas orgānu iecelts garīdznieks ar tiesībām ievākt no iedzīvotājiem nodok|us par labu baznīcai. Vēlāk draudzes nosaukumu sāka attiecināt uz nelielu rajonu pilsētās un lauku apvidos, kura saimniecisko dzīvi vadīja pilsoņu izvēlēta padome. Dikensa laikā Anglijā bija piecpadsmit ar pusi tūkstoša šādu rajonu. Strādnieki un zemnieki draudzes vadības lietās netika pielaisti, jo saskaņā ar buržuazijas likumiem padomes lo­cekļu vēlēšanas balsstiesības bija vienīgi turīgajiem iedzīvotājiem. Drau­dzes kompetencē ietilpa ari palīdzības organizēšana trūcīgajiem, t. i., darbanams, kurā patvērumu meklēja tikai ārkārtējā trūkumā nonākuši ļaudis, kam draudēja bada nāve.

6.  lpp. Likums par nabagiem. — Dikenss šeit domājis likumu, kas izdots Anglijā 1834. gadā. Saskaņā ar šo likumu darbanams tika uzska­tīts par centrālo iestādi visā trūcīgo pabalstīšanas sistēmā; tikai izņē­muma gadījumos draudzes pārvalde drīkstēja ievietot bāriņus nevis dar­banama, bet nodot fermās, kur, jāsaka, tāpat kā darbanamā neviens viņus neuzraudzīja. Tādā kārtā Olivera nodošana fermā bija zināmā pretrunā ar 1834. gada likumu, tāpēc arī Dikenss šos mazos, kas tur uzturējās, nosauc par «mazajiem likuma pārkāpējiem».

7.  lpp. Draudzes bidls — zemākā draudzes amata persona. Dikenss savos darbos ne vienu vien reizi parādījis bīdlu, attēlojot to ļoti negativi. Sāda nostāja izskaidrojama ar to, ka parasti bīdīs mēdza piesavināties tiesības, kādu viņam nebija: pirmsākumā bīdlam piekrita kurjera pienā­kumi draudzes sanāksmēs, viņš skaitījās arī padots nabagu aizgādnim un izpildīja tā rīkojumus. Tomēr ar laiku viņš pats sāka uzņemties šā ierēdņa funkcijas — patvaļīgi izlēma jautājumus par trūcīgo iedzīvotāju materialo stāvokli un sekoja, lai darbanamā ievērotu cietuma režimu. Viņš uzraudzīja arī kārtību rajona robežās, tādējādi piesavinādamies policijas funkcijas, un, kaut arī bija tikai niecīga amatpersona, patvarīgi iejaucās trūcīgo likteņos, ja viņiem bija vajadzīga palīdzība.

9. lpp. Defiļa eleksirs. — Jau krietni agrāk pirms Dikensa par De- fija eleksiru sauca iecienītu ārstniecības līdzekli bērniem, bet ar laiku šis nosaukums ieviesās žargonā kā apzīmējums džinam (kadiķogu degvī­nam). Misis Mennai nekādu zā|u bērniem nebija, bet bija džins pašas vajadzībām. Tādējādi bērnu uzraudze bīdla priekšā liekulīgi notēlo, it kā «pielietu spirtu Defijam», zinādama, ka bīdīs labi nojauš, ko žargona nozīmē «Defija eleksirs».

12. Ipp. Paklanies padomei — vārdu spēle (the board — padome, dēlis). Olivers stāvēja «kārtības sargātāju» padomes priekšā, ko bija ievē­lējuši draudzes turīgie iedzīvotāji un kas liekulīgi vadīja «palīdzību» trūcīgajiem. Izdzirdot bīdla aicinājumu, Olivers apjuka, jo nekādu dēli neredzēja.

13. lpp. Doktoru apvienība. — Par Doktoru apvienību sākumā sauca juristu korporāciju (apvienību), kuras locek|i nodarbojās ar advokata praksi īpašā baznīcas tiesā, kurā iztiesāja laulību šķiršanas lietas, apstiprināja testamentus un veda vēl citas prāvas. Sās juristu apvienības nosaukums pamazām pārgāja uz mājām, kurās juristiem bija kantori un dzīvokļi, vēlāk tā sauca pašu tiesas iestādi, kas atradās vienā no šiem namiem un kārtoja augstāk minētās lietas.

21. lpp. Paklanies tiesas kungam. — Bīdīs atvedis mazo Oliveru pie vietējā tiesneša, kam saskaņā ar 1834. gada likumu dažos gadījumos bija tiesības apstiprināt vai noraidīt jau minētās «kārtības sargātāju» padomes rīkojumus.

26. lpp. Nabagu aizgādnis — atbildīga amatpersona, kas kalpoja draudzes varas orgānos. Viņa pienākums bija pārbaudīt, vai trūcīga­jiem, kas prasīja no draudzes palīdzību, tāda tiešām ir vajadzīga, kā arī izpildīt «kārtības sargātāju» padomes rīkojumus. Sās amatpersonas ziņojums padomei lielā mērā noteica trūkumcietēja turpmāko likteni, bet dzīve rādīja, ka draudzei nerūpēja šajā posteni pieaicināt apzinīgus cil­vēkus, un tāpēc arī varēja gadīties, ka trūcīgo aizgādnis pārbaudi uz­ticēja tik bezatbildīgai personai kā bīdīs, no kura pēc 1834. gada bija at­karīgs, vai trūkumcietēju ievietoja darbanamā vai ne.

43. lpp. Braiduela — vecs labošanas cietums ar stingru režimu. XVIII gs. memuaristi par to rakstīja, ka nokļūt tajā «noziedzniekiem bija ļaunak par nāvi». Tikai Dikensa mūža beigu gados Londonas varas iestādes lika nojaukt šo cietumu.

54. lpp. Dzirnas. — Seit domāts horizontāls dēļu ritenis, ko grieza ar cilvēku vai zirgu spēku. Vecos laikos šādu riteni lietoja katorgas dar­bos, kad vajadzēja pārvadīt griezes kustību. Tātad mazais Daukinss vaica Oliveram, vai tas bijis katorga.

61. lpp. Māsters Ileilss. — «Māsters» — kalpotāju uzruna kungu bērniem. Sajā gadījuma, protams, vārds lietots zobgalīgā nozīmē.

67. lpp. Pančs — Anglijā iecienīts nacionals leļļu teatra varonis.

70. lpp. Ņugeta - centralais kriminalcietums Londonā. Londonas dumpja laikā 1780. gada, ko Dikenss aprakstījis savā romānā «Barnebijs Radžs», tas daļēji tika nopostīts, pēc tam to atjaunoja un 1877. gadā likvidēja.

89. lpp. Retklifa. — Ta agrāk sauca garu ielu Londonas proletāriešu rajonā, uz ziemeļiem no milzīgajiem Londonas dokiem.

92. lpp. Rietumindija — liels archipelags Atlantijas okeānā Amerikas tuvumā starp Floridu un Dienvidamerikas ziemeļu galu. Ar savu subtro- pisko klimatu un auglīgo augsni salas jau kopš sendienām saistījušas Eiropas kapitalistu uzmanību. Divarpus gadsimta ilgi vilkās cīņa starp Eiropas galvenajām kapitalistiskajām valstīm par uzkundzēšanos arehi- pelagam, kurā Eiropas tirgoņi ieveda no Āfrikas nēģerus, pārvēršot tos par vergiem. XVIII gs. vairumu salu (Jamaiku, Barbadosu, Bahamas,

Trinidades un daudzas citas) sagrāba Anglija. Nesaudzīgi ekspluatējot iezemiešus, Anglijas buržuāzijā gadu pec gada gust no Rietumindijas milzu peļņu. Uz dažām archipelaga salām ierīkotas katorgas darbu no­metnes izsūtītajiem.

105. lpp. Policijas avīze «Palīgā!» — Saja avīze publicēja meklējamo noziedznieku pazīmes. Vecos laikos Anglijā pastāvēja noteikums, ka tajā apvidū, kur tika pastrādāts noziegums, vainīgā gūstīšanā bija jā­piedalās visiem iedzīvotajiem. Ja noziedznieks izbēga, iedzīvotājiem uzlika naudas sodu.

109. lpp. Tas bija ap Bērtuļiem. — Kopš senām dienām septembri reizē ar sv. Bērtuļa svētkiem Londona notika lielais gada tirgus. 1855. gadā tirgu slēdza.

119. lpp. Ir iztiesājama lieta par dzīves vielas noteikšanu. — Kaut gan trūcīgo uzturēšanai darbanamā draudze izdeva pavisam niecīgas sumas, tomēr draudzes varasvīri visādiem līdzekļiem centas samazinat arī šos izdevumus un atbrīvoties no trūcīgajiem iedzīvotājiem. Viens šāds atbrīvošanās veids bija nabagu izsūtīšana, t. i., personām, kas nebija dzimušas attiecīgajā rajonā, neatļāva arī tur dzīvot. Strīdīgos jautā­jumos lietu izšķīra tiesa, tāpēc ari Bamblam bija jāved uz turieni divi grūti slimi cilvēki, kuriem draudze atteicās palīdzēt.

Uz tiesas ceturkšņa sesiju. — Anglijas tiesas (atskaitot zemākās jeb miertiesas) sanāca uz sēdēm pa periodiem, četras reizes gadā. Šos pe­riodus, kad tiesas skatīja cauri piekritigās lietas, sauca par «ceturkšņa sesijām». Bambls dodas uz Londonu, kur Klerkenvelas rajonā šādā se­sijā tiesa skatīs cauri iepriekš minēto lietu.

126. lpp. Oldbeilija — veca krimināltiesā, kas atradās blakus Ņugetas cietumam. Nāves sodus izpildīja nevis tiesas, bet cietuma pagalmā.

133. lpp. Vaitlepla — Londonas ziemeļaustrumu rajons, kur bēdīgi slavenos nabagu kvartalus apdzīvoja pilsētas trūcīgie iedzīvotāji.

149. lpp. Džemijs. — Zagļu žargonā tā sauc savāžamu lauzni, kādu lieto kramplauži.

222. lpp. Stops. — Anglijas zemes īpašnieki nereti ierīkoja slazdus malu medniekiem un nostiprināja tajos mechaniski iedarbināmus stopus. Anglijas likumi neaizliedza šādu necilvēcīgu izrēķināšanos ar tiem, kas uzdrīkstējušies bez atļaujas medīt uz muižnieka zemes.

323. lpp. Noklausījušās spriedumu, ka nodotas krimināltiesai. — Sa­skaņā ar Anglijas tiesu likumiem policijas tiesa savu kompetenču ro­bežās varēja apsūdzēto attaisnot vai notiesāt. Gadījumos, kad noskaid­rojās, ka apcietinātais vainojams noziegumā, kura izskatīšana nepiekrita policijas tiesai, tā izlēma lietu nodot krimināltiesai.

352. lpp. Piemiņas akmens Vitingtonam. — Roberts (Diks) Viting- tons, dzimis XIV gs. vidū, ir vēsturiska persona. Savos darbos Dikenss ne vienu reizi vien piemin Vitingtonu, kura biogrāfija bijusi par pa­matu Anglijā populārām nostāstam, ko zina katrs bērns. Šis nostāsts un arī veca balade vēsta par zēnu Diku Vitingtonu, kas no provinces kājām atnācis uz Londonu un iestājies par mācekli pie manufaktūras tir­gotāja. Nevarēdams panest grūtos dzīves apstākļus, viņš sagudrojis bēgt projām. Bet ceļā — viņš vēl nebija izgājis no Londonas robežām — viņš izdzirdis vecās Sent-Merilebovas baznīcas zvanu spēli, kurā it kā saklausījis balsis: «Atgriezies, Vitington, trīskārtējais Londonas lordmer!» Diks paklausījis un atgriezies pie sava saimnieka, izpelnījies viņa simpā­tijās, velak apprecējis viņa meitu, mantojis visu tirdzniecības uzņē­mumu un kļuvis ļoti bagāts, noslēdzot izdevīgu darījumu ar kādas peļu apsēstas valstiņas karali, pārdodams viņam lielu skaitu kaķu. Vēsturē pieminētais Vitingtons, bagāts, visiem pazīstams tirgonis, trīs reizes ievēlēts par Londonas lordmēru. «Oliverā Tvistā» pieminētais akmens uzcelts vienā no Londonas rajoniem — Haigetā, kur pēc nostāstiem mazais Diks esot sadzirdējis zvanu spēli, kas aicinājusi viņu atgriezties.

370. lpp. Lordkanclera tiesa — apelacijas tiesa, t. i., tāda tiesa, kurā pēc prāvinieku sūdzības, ja tie nav apmierināti ar pirmās tiesu instances lēmumu, strīdīgās lietas tiek izskatītas par jaunu. Lordkanclera tiesas tiesnešu pienākums ir vadīties nevis pēc likuma burta, bet pēc «taisnības». Tāpēc tādas reizēs kā agrāk, tā arī tagad prāvošanās bezgalīgi ieilgst un novērojama tiesnešu patvaļa. Dikenss ne vienu vien reizi atmaskojis šo lordkanclera tiesas patvaļu, kas izsauca Anglijas darbaļaužu sašu­tumu.

396. lpp. Šerifs. — Ierēdnis Anglijā, kam pieder augstākā izpildvara grāfistē (apgabalā). Viņš vada parlamenta pārstāvju ievēlēšanu, skaitās policijas un kriminālās slepenpolicijas augstākais priekšnieks, caur sa­viem padotajiem seko tiesas lēmumu izpildei utt.

401. lpp. Iebāž kabatā pusi soda naudas. — Saskaņā ar Anglijas liku­miem tiesības tirgoties ar reibinošiem dzērieniem ir tikai tiem kroga turētājiem, kas iegādājušies īpašas patentes (atļaujas). Ar savu viltīgo paņēmienu Noe izdibināja, kurš ir izlocījies no patentes iegādāšanās, un nosūdzēja to policijai, kas ziņu pienesējiem izmaksāja pusi no soda naudas, ko saņēma no tiem, kuri bez patentes tirgojās ar reibinošiem dzerieniem.