I. Prinča un ubaga piedzimšana
5
II. Toma bērnība
6
III. Toms sastop princi 10
IV. Prinča nedienas sākas 17
V. Toms prinča lomā 21
VI. Toms tiek apmācīts 29
VII. Toma pirmās pusdienas prinča lomā 36
VIII. Kur palicis valsts zīmogs? 40
;
IX. Svētki uz upes 42
X. Princis nelaimē 44
XI. Rātsnamā 53
XII. Princis un viņa glābējs 57
XIII. Princis pazūd 68
XIV. <rLe roi est mort, — vive le roi!» 72
XV. Toms ir karalis 84
XVI. Parādes mielasts
94
XVII. Karalis Fu-Fu I
96
XVIII. Princis pie klaidoņiem
107
XIX. Princis pie zemniekiem
113
XX. Princis un vientulis 118
XXI. Hendons ierodas ka atbrīvotajs 124
XXII. Nodevības upuris 127
XXIII. Princis notiesāts 133
XXIV. Aizbēgšana 136
XXV. Hendon-Holā
139
XXVI. Neatzīts 146
XXVII.Cietumā 150
XXVIII. Upuris 159
XXIX. Uz Londonu!
163
XXX. Toma panākumi
164
XXXI. Kronēšanas gājiens 168
XXXII. Kronēšana 173
XXXIII. Edvards — karalis 184
Noslēgums. Atalgojums un sods 191
MapK Tbēh nPHHU H HMUļlIH 3-e H3aaH«e IlepeBOfl c aHr.iHflcKoro 3. TypKHHU XyAOiKHHK A. ByMaHHC PHra «JlHecMa» 4986 Ha JiaTblUICKOM H3bIKe
HE No 5155
Vidējā skolas vecuma bērniem
Marks Tvens PRINCIS UN UBAGA ZENS
Redaktors I. Liniņš Mākslinieciskais redaktors A. Sprūdžs Tehniskā redaktore A. Šiliņa Korektore M. Tirzite Nodota salikšanai 05.06.85. Parakstīta iespiešanai 18.11.85. Formāts 60x90/16. Tipogrāfijas papīrs JV« 2. Literatūras garnitūra. Augstspiedums. 12,5 uzsk. iespiedi.; 12,88 uzsk. krāsu nov.; 11,48 izdevn. 1. Metiens 80 000 eks. Pašūt. N» 745-4. Cena 40 kap. Izdevniecība «Liesma», 226047 Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. N° 258/32204/B-867. Iespiesta Latvijas PSR Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komitejas tipogrāfijā «Cīņa», 226011 Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40.
Tvens M.
Tv 300 Princis un ubaga zēns / No angļtt vai. tulk. E. Tur- kina; Māksi. A. Būmanis. — 3. izd. — R.: Liesma, 1986. — 197 lpp., ii.
4803020000—258
T M801(U)—86 86 84.7 Amer — 44
4 — Marks Tvens
1 Džeimsam I un Čārlzam II bērnībā tika algoti pāži, kuri saņēma pērienu, ja prinči labi nemācījās. Tādēļ arī es uzdrošinājos savos nolūkos apveltīt savu mazo princi ar tādu pāžu. (Autora piez.)
1 No grāmatas «Dr. J. Hammond Trumbull's «Blue Laws, True and False»», p. 13. (Autora piez.)
7 — Marks Tvens
8 — Marks Tvens
1 Henrijs VIII (1491—1547) ieviesa Anglijā protestantismu un konfiscēja katoļiem piederošos baznīcu un klosteru īpašumus.
10 — Marks Tvens
11 — Marks Tvens
1 No Hjūma (Hume) Anglijas vēstures. (Aut. piez.)
13 — Marks Tvens
'maija kārts — ziediem un karodziņiem greznota augsta kārts, ap kuru norisinājās tautas svētki.
[2] anna Eskjū (1521—1546) — protestante; par pretošanos valdošajai katoļu baznīcai spīdzināta un sadedzināta uz sārta Smitfildā.
[3] — Marks Tvens
[4] hercogs tomass norfolks un viņa dēls angļu dzejnieks henrijs sarijs (Surrey) tika apvainoti valsts nodevībā un ieslodzīti Tauerā 1546. gada 12. decembrī.
[5] lordmērs— londonas pilsētas galva.
[5] — Marks Tvens
[6] benvenuto cellīni (1500—1571) — slavens itāļu skulptors un zeltkalis.
[7] paradums dzert brāļu kausu, liekas, ieviesies dāņu okupācijas laikā. Dzerot Brāļu kausu, abiem dalībniekiem bija aizņemtas abas rokas, lai viens otram nevarētu slepeni iegrūst nazi sānos. (No autora piez.)
[7] Londonas ratsnama vēl tagad atrodas Goga un Magoga tēli. Teika stāsta, ka tie bijuši divi milži, kuri apsargājuši ieeju kara|a pilī.
[8] nabadzīgs spāņu muižnieks, laupītāju bara vadonis, bezrūpīgs, augstsirdīgs bruņinieks (Viktora Igo «Ruī Blass»),
[9] sī privilēģija vēl tagad pieder lordiem Kingseiliem, de Kursī pēcnācējiem. (Autora piez.)
67
[10] karalis miris, — lai dzīvo karalis! (Franc.)
[11] lords protektors — valsts pagaidu galva, kurš aizstaj mazgadīgo karali.
[12] turpat.
[13] no grāmatas «the English Rogue», London 1665. (Autora piez.)
[13] Zagļu izteicieni, kas apzīmē dažadas zagļu, ubagu un vazaņķu šķiras — kā vīriešu, tā sieviešu kārtas. (Autora piez.)
[14] vergs — angliski slavē.
[15] no grāmatas «the english' rogue». london 1665. (autora piez.)
[16] tas ir, karalis henrijs viii. (tulk.)
[17] nesakarīgs latīņu vārdu un izteicienu savārstījums.
[18] tas pats.
[19] «kristus patversmi» jeb «Zilsvārču skolu» toreiz atzina par «cēlāko iestādi visā pasaulē». Patversmi dibināja Edvards VI bāreņiem un nabadzīgiem bērniem. (No autora piez.)
[20] edvards Apliecinātājs (1002—1066) — Anglijas karalis.