Apaļais zibens iespēra mežmalas lielajā vītolā. No vecuma vītols bija pāršķēlies it kā divās dalās, ar lielu dobumu vidū. Apaļais zibens pa vienu pusi ieskrējis vītolā un pa otru atkal ārā, koks tikai drusku apsvilis Toties zaķēns Jēkabiņš, kas tai brīdī bijis tuvumā, tik briesmīgi pārbijies ka skrējis, skrējis un skrējis… galu galā nekur tomēr neaizskrējis.
Vasarā zibens lr parasta lieta. Bet apaļais? Citā reizē visi ciematā būti runājuši nedēļām ilgi. Bet tagad?
Apaļais zibens? Ak tāl Jā, jā! Bet vai zināt ko sevišķu? Ciemats būvē peldbaseinu!
Ciemats būvēs peldbaseinu!
Tas bija daudz svarīgāk par apaļo zibeni.
Pat zaķēns Jēkabiņš, kas no bailēm laikam bija apjoņojis pasaulei apkārt, pie trešā skrējiena cauri ciematam nobremzēja un sāka ausīties; — Kas tas par peldbaseinu?