52122.fb2 RAIB? VASARA - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 8

RAIB? VASARA - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 8

8. ierodas ari grieta

Vectēvs Kurmis joprojām sēdēja lievenī pie galda, dārzā Ienāca 8p- siene Grieta, kā vienmēr, ģērbusies pelēkā kleitā. Pagrozījusies, apskatī­jusies te uz vienu, te uz otru pusi, pienāca pie lieveņa un sacīja:

—    Kas jums nekait, viss aug griezdamies, visās malās puķes zied, ap­kopts, tā jau var dzīvot, man gan tikai nātres un dadži.

Kurmis grasījās teikt:

«Lai kaut kas augtu, vispirms ir jāiestāda,» — bet viņš pie vārda ne­tika.

Grieta, ievilkusi elpu, runāja tālāk: — Es dzirdēju, ka rakšot kaut kādu dīķi. Kas raks? Kas strādās?

Vectēvs, gribēdams atbildēt, jau pavēra muti, Grieta pat nedomāja klausīties.

—    Neceriet, ka es savam Ināriņam ļaušu smagā darbā staipīties. Un mans virs Rūdis tikpat kā nekad nav mājās, atradis darbu — meža strād­nieks. Ja nu viņš pa mežu dzīvo, es ar neiešu viena pati dārzā plēsties… — Grieta runāja un runāja.

Vectēvs Kurmis vairs nemēģināja kaut ko iebilst, galu galā viņš nebija sausumā izmesta zivs, lai tukši plātītu muti. Un arī nemaz neklausījās, ko Grieta stāstīja, bet lietderīgi izmantoja to laiku, kamēr burbuļoja āpsienes runas plūdi.

Viņš izdomāja, ka vislabākā vieta peldbaseinam būtu pretī ķirzaciņas Bertas dārzam, tur, kur tek strautiņš. Un viņam vēl ienāca prātā, ka kok­materiālus varēs dabūt no mežziņa Dzeņa. Mežā esot viens otrs vēja no­gāzts koks. Cementu gan vajadzēs pirkt Lielajā veikalā.

Turpat vai stundu tā mierīgi sēžot un skatoties Grietas pelēkajā kleitā, vectēvam sāka mesties pelēks gar acīm, un viņš izmisīgi domāja: «Kaut uznāktu saules aptumsums vai vismaz briesmīgs pērkona negaiss, tas var­būt aizbaidītu Grietu uz mājām.»

Glābiņš beidzot nāca, atskrēja āpsienes dēlēns Ināriņš.

—     Mamm, es gribu jāņogu sulu. — Apsēns paraustīja Grietu aiz pie­durknes un diedza atpakaļ uz vārtu pusi.

Grieta teciņus sekoja Ināriņam.

Atviegloti nopūties, vectēvs acīm pavadīja aizejošo Grietu, bet, ierau­dzījis pa ceļu ejam ķirzaciņu Bertu, satrūkās.

—     Televizorā esot rādīta filma «Nekad nav miera», žēl, toreiz neno­skatījos, tā laikam bija par mani, — vectēvs pie sevis noteica. — gan jau Bertai arī būs kas sakāms par peldbaseinu. Jāmanās ātrāk istabā. — Un viņš neparasti veikli nozuda aiz durvīm.