Kad visi pārējie sāka atkrist, armija tomēr vēl turējās pie Tartarena.
Krietnais komandants Bravida, bijušais intendantūras kapteinis, turpināja parādīt Tartarenam tādu pašu godu kā arvien.
— Viņš ir gudrinieks, — komandants ietiepīgi sacīja, un man liekas, šis apgalvojums bija tikpat vērtīgs kā Bezikē izteicieni . .. Krietnais komandants ne reizes nebija minējis par ceļojumu uz Āfriku, taču, kad ļaužu balsis jau sāka kļūt pārāk skaļas, viņš apņēmās runāt.
Kādu vakaru, kad nelaimīgais Tartarens, bēdīgās domās nogrimis, viens pats nīka savā kabinetā, viņš ieraudzīja ienākam pa durvīm komandantu, nopietnu, melniem cimdiem rokā, gluži oficiālu.
— Tartaren, — bargi teica bijušais kapteinis, — Tartaren, jābrauc! — Un viņš cienīgi apstājās durvīs, stingrs un dižens kā pienākuma iemiesojums. Ar šo — Tartaren, jābrauc! — bija pateikts viss, Taraskonas Tartarens to saprata. Viņš piecēlās gluži bāls un aizkustinātiem skatieniem aplūkoja savu glīto kabinetu, kur bija tik ļoti kluss, tik daudz siltuma un maigas gaismas, tik daudz platu un ērtu atzveltnes krēslu, aplūkoja grāmatas, paklāju, balto, aizvelkamo loga priekškaru, aiz kura vējā locījās mazā dārziņā nevarīgie koku zari; tad viņš pienāca klāt krietnajam komandantam, satvēra viņa roku, enerģiski to saspieda un balsī, kurā bija sadzirdamas asaras, tomēr stoiski sacīja:
— Bravida, es braukšu!
Un viņš aizbrauca, tieši ka teicis. Taču ne jau uz karstam pēdām… Bija vajadzīgs laiks, lai iegādātos visu ceļojumam nepieciešamo.
Vispirms viņš pasūtīja Bompāram divas lielas ceļasomas ar vara ieklāstu un garu plāksni, uz kuras bija uzraksts:
TARASKONAS TARTARENS IEROČU KASTE
Ieklāsti un gravēšana aizņēma daudz laika. Pie Tastavena viņš pasūtīja lielisku ceļojumu albumu dienasgrāmatai un savu iespaidu aprakstam, jo beigu beigās jauki ir medīt lauvas, bet pa ceļam taču gadās arī šo to pārdomāt.
No Marseļas viņš lika sev atsūtīt iztikai veselu kuģa kravu konservu, buljona tablešu, jauna modeļa telti, kas vienā minūtē uzstādāma un izjaucama; jūrnieku zābakus, divus lietussargus, lietus mēteli, zilas acenes pret acu iekaisumu. Beidzot Bezikē, viņam pagatavoja mazu portatīvu aptieku, pilnu ar plāksteri, arniku, kamparu, tualetes etiķi.
Nabaga Tartarens! Viss, ko viņš darīja, nenāca viņam pašam par labu, bet viņš cerēja ar savu apdomu un smalko uzmanību remdēt Tartarena Sančo niknumu, kurš pēc tam, kad bija nolemts aizbraukt, ne dienu, ne nakti nemitējās dusmoties.