Miljonāri vairs nav moderni. To apgalvo pat filmu kritiķi. Un tas liek padomāt.
Viņi raksta, ka nevarot vairs skatīties uz tresotiem kalpotājiem, parkveidīgiem dārziem un pompozām villām. Pietiekoši esot skatīti īstie Ticiāni pie sienām, akciju pakas naudas skapjos, un rādīt svinības ar vairāk nekā divdesmit jo eleganti ģērbtiem viesiem esot neiespējama pārdrošība.
Tomēr nesen es lasīju laikrakstā, ka miljonāri vēl vienmēr eksistē.
Man nav izdevības pārbaudīt šīs ziņas ticamību. Manu paziņu vidū katrā ziņā nav neviena miljonāra. Tomēr tā var arī būt sagadīšanās. Tas nekā nepierāda.
Anglijā, kā lasīju laikrakstā, esot vairāk nekā divi simti kārtīgi pieteiktu iedzīvotāju, no kuriem katram esot, mazākais, miljons mārciņu sterliņu. Citās zemēs esot tāpat.
Kādēļ tad miljonāri kļuvuši nemoderni? Kādēļ tad pretojas viņu un greznās dzīves attēlošanai filmās un romānos?
Jā, ja lieta grozītos ap bīstamiem radījumiem un aizliegtām lietām, tad nepatika būtu saprotama! Piemēram, riteņbraukšana ielas nepareizā pusē ir bīstama un aizliegta; būtu ļoti nepiemēroti kaut ko līdzīgu atkārtot, attēlojot gleznā vai romānā. Tāpat ielaušanās un uzbrukumi laupīšanas nolūkos kā mākslinieciski motīvi nav piemēroti; arī īstenībā tie nav, izņemot zagļiem pašiem, vēlami.
Bet miljonāri? Vai tie ir aizliegti? Jeb vai tie ir bīstami? Pavisam ari nē! Viņi maksā nodokļus. Viņi sagādā darbu. Viņi veicina luksusu. Viņi ir valsts un sabiedrības būtiskas sastāvdaļas.
sr
Ziņā, kuru es nesen lasīju, ka miljonāri vēl vienmēr eksistē, bija gan arī teikts, ka viņu skaits sācis mazināties. Varbūt šis norādījums ved uz atbildi, kuru mek
lēju. — Lasītājs noteikti būs nejauši palūkojies uz debesi, kad saule nozūd aiz apvāršņa. Nedaudz minūtes pēc tās rieta sak pēkšņi kvēlot rietumu mākoņi. Tie nosarkst. Vientulīgi tie spīd pār pelēko, krēslaino pasauli.
Mākoņi vēl rožaini laistās, bet saule jau nogājusi. Vai miljonāri nelīdzinās šiem mākoņiem? Vai viņi nav kāda jau pagājuša laika atspulgs? Vai tādēļ viņi būtu izgājuši no modes?
īsi sakot: es to nezinu.