Agri no rīta Buratino ielika ābeci somā un palēkdamies skrēja iz skolu.
Pa ceļam viņš pat aci nepameta uz veikalos izliktajiem gardu- niem — medū ceptiem magoņrausīšiem, saldiem pīrādziņiem un ociņos uzdurtiem ledus karameļu gailīšiem.
Viņš negribēja skatīties uz puikām, kas laida gaisā papīra ūķus…
Ielai pāri stūrēja svītrainais runcis Bazilio, ko varēja ķert iz astes. Taču Buratino atturējās arī no tā.
Jo tuvāk viņš nāca skolai, jo skaļāk turpat necik tālu Vidusjūras krastā spēlēja jautra mūzika.
— Pī-pī-pī, — pīkstēja fleite.
— La-la-la-la, — dziedāja vijole.
— Džiņ-džiņ, — šķindēja vara šķīvji.
— Bum! — dimdināja bungas.
Uz skolu bija jāpagriežas pa labi, mūzika skanēja pa kreisi. Buratino sāka klupt. Kājas pašas griezās uz jūras pusi, kur:
— Pī-pī, pī-ī-ī-ī-ī…
— Džiņ-lalā, džiņ-lalā …
— Bum!
— Skola jau nekur neaizbēgs, — Buratino pats sev skaļi iegalvoja. — Es tikai paskatīšos, paklausīšos un tad — skriešus uz skolu.
Un, cik jaudas, viņš metās skriet uz jūru. Viņš ieraudzīja audekla telti, ko greznoja dažādu krāsu karodziņi, kas plandījās jūras vējā.
Telts augšā padejodami spēlēja četri muzikanti.
Lejā kupla, smaidīga krustmāte pārdeva biļetes.
Pie ieejas drūzmējās liels pūlis — zēni un meitenes, karavīri, limonādes pārdevēji, aukles ar zīdaiņiem, ugunsdzēsēji, pastnieki, — visi, visi lasīja lielu afišu: *
Leļļu teātris
Tikai viena izrāde!
Steidzieties!
Steidzieties!
Steidzieties!
Buratino paraustīja aiz piedurknes kādu zeņķi:
— Sakiet, lūdzami, — cik maksā ieejas biļete?
Puika nesteigdamies norūca caur zobiem:
— Četrus soldo, koka vīriņ.
— Saprotiet, zēn, es esmu aizmirsis mājās savu naudas maku… Vai jūs nevarētu man aizdot četrus soldo?
Puika nicīgi iesvilpās:
— Atradis muļķi!…
— Man š-š-š-š-š-š-šausmīgi gribas noskatīties leļļu teātri! — Buratino izgrūda caur asarām. — Nopērciet par četriem soldo manu brīnišķīgo jaciņu …
— Papīra jaķeli par četriem soldo? Pameklē muļķi!
— Nu tad manu jauko cepurīti…
— Ar tavu cepurīti var tikai kurkulēnus zvejot… Meklē muļķi!
Buratino pat deguns sametās auksts, — tik ļoti viņam gribējās nokļūt teātrī.
— Zēn, tādā gadījumā ņemiet par četriem soldo manu jauno ābeci…
— Ar bildēm?
— Ar br-r-r-rīnišķīgām bildēm un lieliem burtiem.
— Nu, lai iet! — puika bija ar mieru, paņēma ābeci un negribīgi noskaitīja četrus soldo.
Buratino pieskrēja pie kuplās, smaidīgās krustmātes un nopīkstēja:
— Klausieties, dodiet man biļeti pirmajā rindā uz vienīgo leļļu teātra izrādi.