j
Pirms tūkstošiem gadu kaķus turēja Dieva godā. Kaķi to nav aizmirsuši līdz šai baltai dienai.
Tautas paruna
Kaķu dzimtas pārstāvji ir apbrīnojami dzīvnieki. Vēsture glabā neskaitāmas liecības par kaķu noslēpumainību, burvību un saistību ar dieviem. Gadsimtiem ilgi kaķus daudz vairāk par jebkuru citu dzīvnieku saistīja ar visu, kas tuvs maģijai. Sajā nodaļā aplūkosim brīnumdarītājas īpašības un mitoloģiju, kas saistītas ar dažām pazīstamām dievībām, kuru atribūts bija kaķis. Nosauksim arī papildu informāciju par mistiskām sakarībām, piemēram, krāsas, dārgakmeņus un īpašos augus. Un, protams, katrai no nosauktajām dievībām piemeklēsim savu specifisko vārdošanas formulu (kaķu vārdus), kas sabalsosies ar dievības maģiskajām īpatnībām. Nu jūs varbūt vaicāsiet, kāpēc runāju tikai par dievībām, bet atbilde ir vienkārša.
Apburtajam kaķim patiesi piemīt kāda tīri sievišķīga noslēpumainība, un, nav šaubu, tā aizsākās ar Bastetas un citu ēģiptiešu dievību — kaķu pielūgšanu Nīlas ielejā pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Nav iespējams pētīt dieviem pielīdzināto kaķu tēmu, ja vispirms neaplūko Seno Ēģipti. Ēģiptes valstī kaķis bija svēts tempļa dzīvnieks, tas bija arī visu mīlēts mājas luteklis gan vienkāršo ļaužu, gan faraonu namos. Daudzām ēģiptiešu dievībām bija sava veida saiknes vai nu ar mežonīgajiem kaķu dzimtas pārstāvjiem, vai ar mājas kaķi. Nosauksim šīs dievības: Izīda, Hatora, Mafdets, Muta, Hors, Ra, Seh- meta un Sets.
Lielākā daļa ēģiptiešu kaķu, cik zināms, bijuši sarkanīgi, brūngani vai zeltaini. Uz kādas kapenes sienām attēlots faraona kaķis, kam brūnganajā spalvā ir tādas kā svītras. Šīs svītras vai zīmes ir līdzīgas tām, kādas mēs redzam saviem tagadējiem strīpainajiem kaķiem. Mēģiniet uzminēt, kā bija attēlots šis staltais kaķis — jā, tas atradās pie faraona kājām zem troņa un baudīja visas karaliskās dzīves priekšrocības. Ēģiptiešu kaķi sargāja pārtikas noliktavas no čūskām un grauzējiem, un mājā tiem bija ierādīta goda vieta pie pavarda. Ēģiptieši uzskatīja kaķi par brīnumdarītāju spēju iemiesojumu, pateicoties tā intuīcijas spēkam. Likums aizliedza darīt pāri kaķiem. Tie, kas ar nolūku vai paši savas muļķības dēļ nodarīja ļaunu kādam kakim, tika sodīti ar nāvi.
Tomēr vislielākā godbijība pret kaķi ir saistīta ar visu iemīļotās dievietes Bastetas, dievietes ar kaķa galvu, godināšanu. Basteta ēģiptiešu mitoloģijā ir ārkārtīgi populāra jau kopš diviem tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras. Mūsu laikos Basteta tradicionāli ir dieviete visām kaķus mīlošajām raganām un zintniecēm, un citiem ar maģiju saistītajiem cilvēkiem. Tāpēc palūkosimies uz šo aizraujošo, kaķus mīlošo dievieti, kuru godāja par "visu kaķu māti".
Basteta, visu kaku māte
Kaķī es saskatu sievieti ar tās mūžam mainīgo, jūtīgo dveseli.
Džakomo Kazanova
Basteta ir auglības, mātišķuma, seksualitātes, mīlestības un mūzikas dieviete. Vispopulārākais Bastetas tēls ir sieviete ar kaķa galvu, tērpusies cieši pieguļošā, garā un zaļā tērpā, rokā tai ir groziņš. Dažos attēlos Basteta redzama kopā ar kaķēniem, kas rotaļājas tai pie kājām, lai parādītu dievietes saistību ar mātišķo. Melni kaķi Bastetai bija svēti, jo parasti viņa attēlota kā melns kaķis.
Dažos mītos teikts, ka Basteta ir saules dieva Ra un Izīdas, maģijas dievietes, meita, bet citos stāstīts, ka Basteta ir dieva Amona pirmdzimtā. Basteta bija precējusies ar dievu Ptahu, saistīta ar austošas saules maigo gaismu, tāpēc viņai bija arī tituls "Austrumu kundze". Basteta iesākumā bija ar sauli saistīta dieviete; tikai vēlāk viņas tēlu sasaistīja vēl arī ar Mēness dilšanu un augšanu. Viņas vārdam ir arī citi varianti: Basta, Ubasteta, Pašta.
Šīs kaķu dievietes svētā pilsēta bija Būbastija. Tās svētajā templī, kas, pēc nostāstiem, bijis veidots no sarkana granīta, atradās krāšņi zaļojoša birzs. Šajā birzī bija skaists Bastas templis. Būbastijas templī bija mājvieta daudziem kaķiem. Šos kaķus rotāja ar dārgakmeņiem un lutināja, kā jau tas pieklājas dievietes dzīviem iemiesojumiem.
Šī svētnīca bija svarīgs centrs visai kaķus mīlošajai kultūrai - ne jau tikai lolotajiem tempļa kaķiem, tā bija arī mūža mājas parasto ļaužu
mirušajiem mīluļiem. Būbastijas templī tika apglabāti tūkstošiem kaķu. Ļaudis ticēja, ka viņu mīluļi, droši atdusēdamies svētākajā no vietām, nodrošinās to, ka bijušo saimnieku lūgšanas nonāk taisnā ceļā pie dieviem. 1887. gadā arheologs Eduārs Navils izdarīja pētījumus Būbastijas apkaimē un atklāja galveno tempļa celtni līdz ar mumificēto kaķu katakombām, kā arī dažas karaliskās dzimtas kapenes, kas pierāda, ka pat Ēģiptes faraoni godājuši Bastetu.
Pastāv teorija, ka sākotnēji Basteta bijusi dieviete ar lauvas galvu, līdzīga savai niknajai māsai Sehmetai. Bet, laikam ritot, Basteta izvērtās maigākā kaķu dzimtas pārstāvē, kam raksturīgas mājas kaķa īpašības. Basteta ir mīlīga un mīloša, taču nikni sargā savus bērnus. Cilvēkam ir patiešām jānopūlas, lai padzītu prom kaķi, kas to nevēlas. Tomēr Bastetai ir arī sava tumšā puse, un šajā aspektā viņu sauc par Paštu. Kāda gan ir Pašta? Nu, iedomājieties lauveni, kas aizstāv savus bērnus. Un, lai viss būtu interesantāk, Bastu šad tad attēlo arī ar spārniem. Dažos nostāstos Bastu min kopā ar Horu, kas savukārt reizēm tiek attēlots kā medību piekūns. Dažkārt Basta tiek attēlota kā piekūns ar kaķa galvu vai arī karaliska kaķa veidolā, piedevām ar izplestiem spārniem.
Bastetai par godu pavasarī, aprīlī, tika rīkotas svinības, kas esot bijušas ļoti iecienīti ēģiptiešu svētki. Dažās hronikās minēts, ka tūkstošiem cilvēku gājuši tādā kā parādē, muzicējot un dziedot, dejojot un svinot. Mazliet izklausās pēc karnevāla svētku pēdējās dienas mardi gras, vai ne? Vienā no aprakstiem vēsturnieks Hērodots bijis
diezgan šokēts par to, ka svētku laikā sievietes varēja pārsviest savas drānas no apakšas uz augšu pāri galvai un rādīt apkārtējiem kailu miesu. Jā, Bastetas pielūdzējiem svētkos par jautrību nebija jāsūdzas.
Ja esat noskaņots mūsdienās maģiski sadarboties ar Bastetu, tad mēģiniet lūgt viņas palīdzību tādās jomās kā auglība, grūtniecība un spēcīgākas seksuālās izjūtas.