Var paiet milzum daudz laika, bet nekas neizdzēš atmiņas par mīļu kaķi, tāpat kā nekāds tīrīšanas līdzeklis nevar noņemt visas kaķa spalvas līdz pēdējai no jūsu dīvāna.
Leo Dvorkens
Šķiršanās no kāda mājas mīluļa ir zaudējums, ar kuru mums agri vai vēlu tomēr nākas saskarties un kas jāiztur. Prātoju, vai iekļaut šo nodaļu grāmatā, jo ikviens, kas zaudējis savu mīluli, zina, cik tas ir sirdi plosoši sāpīgi. Bet es gribēju, lai grāmata ir dzīva un optimistiska. Pēc tam man ienāca prātā, ka es šai tēmai tikai nodarītu pāri, ja neiekļautu grāmatā. Šeit taču man rodas izdevība palīdzēt tādiem pašiem kaķu mīļotājiem kā es, lai viņi spētu tikt galā ar savām emocijām tādā grūtā laikā. Turklāt es vēlējos atrast veidu, kā mēs varam pieminēt aizgājušos mājdzīvniekus un tad ar visu mūsu mīlestību ļaut tiem iet savu ceļu.
Nepieciešams:
• rozmarīna zariņi (atmiņas simbols);
• bazilika lapas (mīlestības un pieķeršanās zīme);
• lavandas zariņš (aizsardzībai);
• neliels dzintara gabals;
• neliels, balts amuleta maisiņš vai vienkārši auduma kvadrātiņš.
Norādījumi
Šis šķiršanās rituāls var notikt gan pirms veterināra organizētas kremēšanas, gan tad, ja esat izlēmuši aprakt savu mīluli mājas dārzā. Savāciet kopā rozmarīna, bazilika, lavandas lapas un nelielu neapstrādāta dzintara gabalu. Salieciet visu baltā amuleta maisiņā vai glīti iesieniet mazā drāninā, tad iesvētiet sainīti šādiem vārdiem:
"Piesaucu kaķu dievietes, Sehmetu, Freiju, Mafdetu, Diānu, Bastetu. Pieņemiet so dāvanu un pieņemiet manu draugu, Un lai mīlestība un laime ir tiem bez gala."
Varat aprakt maisiņu kopā ar kaķi, bet, ja dzīvojat lielpilsētā un esat izvēlējušies kremāciju, atstājiet maisiņu kādā nomaļā vietā kā upuri
kaķu dievībām. Kad šis uzdevums paveikts, ļaujiet sev kādu laiku atgūties. Dažas dienas jums būs skumji, tas nekas, nesteidziniet laiku.