Divus mēnešus no vietas
Hugo strādā raibas lietas:
Urbj un zāģē, kaļ un skrūvē.
Acīm redzot, kaut ko būvē.
«Kuģis» tiešām glīts no skata.
Līdzīgs gondolai uz mata.
Vēl tik jāpierīko bura
Un tad — labdien, mīļā jūra!
— Sinjorina! Gondoljēro
Savā laivā vientuļš sēro.
Nāciet, trauksim jūrā zilā.
Vējš kur viļņu bangas cilā! —
Smaidīdama sinjorina
(Kuras īstais vārds bij Džina)
Labprāt Diega laivā kāpa,
Jo tai sirds pēc tālēm slāpa.
Laivai nevar spiest ar varu
Turēt tādas būtnes svaru,
Kura gan prot smaidīt liegi.
Tomēr sver, cik desmit Diegi,
Džina Diegu krastā nesa,
Dziļi aizvainota, dvesa: —
šitāds nožēlojams cālis
Grib man rādīt jūras tāles .