Raksta tēvocis: «Tu gadiem
Ciemos neatbrauc pie radiem.
Svētkos gaidīšu ar prieku.
Neaizmirsti veco Diegu.»
Zina fo ikviens no galvas:
Ja brauc ciemos — jāved balvas.
Lauku tumsībā šīs lietas
Tūlīt noderēs uz vietas.
Stacija, tad drusciņ kājām,
Nonāk Diegs pie Diegu mājām.
Tikai te ir tumšs kā peklē.
Kur to tēvoci lai meklē!
Māmiņa, kas garām gāja,
Zināja, kur Diegam māja: —
Pavej, dēls, pie meža stūra
Šim nu māja ir no mūra. —
Māja ir, bet tumsa melna,
Neredz te ne paša velna.
Esmu skāris īstās stīgas.
Gaismu atvezdams no Rīgas.
Hugo prieks mazlietiņ plaka.
Cilvēks vilties var, kā saka.
Tagad vecā Diega mājās
Paši redzat, kā tur klājas.