«Ja reiz manta postā gāja.
Ja nu tagad tukša māja.
Nelīdz zīlēt, nelīdz vārdot —
Jāsāk pirkt un jāsāk pārdot.
Tā ir patiesība sena:
Svaigai zivij nav tā cena.
Vajag tikai mazliet prāta,
Un tā, lūk, ir kūpināta.
Darbs man tiešām labi sokas,
Viss, kā saka, iet no rokas.
Lieki te man dūmos dēdēt,
lešu jūras malā sēdēt.»
Diegam pārsteigums nav priecīgs:
Ogļu strēķīts visai niecīgs
Pāri palicis, ak tētīt,
Velti te ko skatīt, pētīt.
— Nelīdz, ja es brēkšu, bļaušu,
Izmisumam vaļu ļaušu.
Nelīdz, asarās ja mirkšu,
Labāk vēlreiz zivis pirkšu!—
Nelaime ja kādu ciena,
Nekad nemēdz atnākt viena .