Ak, šie autobusi,
Ak, šie tālie reisi!
— Sievietes — pa labi,
Vīrieši — pa kreisi! —
Protams, ej, ja gribi,
Nav jau spiesta lieta,
Šoferis kad pietur
Kādā skaistā vietā.
Nav vēl mūsu daba
Izpostīta drūmi,
Aug vēl ceļa malās
Diezgan kupli krūmi.
Un šais krūmos ieiet
Vēlēšanās mostas,
Sevišķi, ja dzēri
Alu autoostā.
Lūk, līdz šitai vietai
Dziesmā viss ir labi:
— Sievietes — pa kreisi,
Vīrieši — pa labi! —
Taču dieviņ sargi,
Vasarā vai ziemā
Autobuss kad iebrauc
Dažā labā ciemā.
Apkārt jaunas mājas,
Dzīves standarts cēlies …
Tikai nav tās vietas,
Ko tu atrast vēlies.
Kur tu cilvēks skriesi,
Kur tu cilvēks spruksi?
Negribot vai gribot
Nākas tēlot dūksi.
Dodies tu aiz stūra,
Vējš gar ausīm svilpo,
Viens tev uzskrien virsū,
Otrs projām cilpo.
Bet, ja kādā sētā
Iesi kaktu lūkot,
Uzkliegs bargi tante:
— Atkal lien te cūkot! —
Domāju, ka būtu
Pasūtīt reiz labi
Priekšsēdi — pa kreisi,
Vietnieku — pa labi,
Ja vēl viņu ciema
Līdz ar dukšiem, takšicm
Pasažieru bari
Skrien ap maju pakšiem.
Ja jau uzcelt pilis
Gana bijis jaudas,
Vai tad nieka būdai
Pietrūcis jums naudas?
Lai nu jums aiz stūra
Sirdsapziņa mostas.
Cilvēks paliek cilvēks
Arī autoostā!