Visus pasaules skaistākos ziedus
Es pie kājām tev gribēju likt,
Bet cik grūti man Sieviešu dienā
Pat pie niecīga ziediņa tikt!
Kur vien eju — viss izpirkts pa tīro,
Kaut ko sagaidīt — cerību nav…
Pēkšņi ieraugu padrumu vīru,
Kas ar tulpi pie «Dzērieniem» stāv.
Sirds no prieka man palec kā traka,
Veča piedurkni sagrābju ciet.
— Cik tu gribi? — es satraukti saku.
Vecais norūc: — Par polšu lai iet! —
Vai nu tirgoties man tādā dienā!
Rokā ziediņš man vārīgs un košs …
Tikai nesaki, lūdzu, nevienam.
Ka tas drusku pēc konjaka ož.