Brauc vecītis garām,
Brauc jauneklis stalts, —
Raug, ceļmalā izaudzis
Pūpēdis balts!
Te allaž ir jautri
Un viesu te daudz,
Un visi šo vietu
Par «Sēnīti» sauc.
Kad vakars pār Gauju
Sāk ugunis degt,
Nu kā lai te neiet
Ar meitenēm lēkt!
It visi, kas «Sēnītē»
Uzdzīvot sāk,
Kā pūpēži mīksti
No «Sēnītes» nāk.
Sauc sieviņa mājās
Ka negaisa zvans:
— Nu kur tad tu biji,
Ak, pūpēdi mans? —
Lai mierīgs jums vakars,
Lai mierīgs jums rīts,
Jūs ņemiet uz «Sēnīti»
Sieviņu līdz!
Ir mīlošas sirdis,
Kas gaida un tic,
Bet katrai var gadīties
Pūpēdis cits.
Viens otrs jau bešā
Ir palicis ar,
Bet «Sēnītē» visi
Vēl laboties var!