Tā saprašana lēni nāk,
Un tādēļ meistars skaidrot sāk,
Kad es ko nesu salabot,
Un skaidrot viņi veikli prot:
Ka remonts ļoti komplicēts,
Lai gan pēc cenrāža tas lēts,
Ka ļoti daudzi gaida jau,
Bet vajadzīgo daļu nav
Un man tas esot jāsaprot…
Es saprotu, ka vajag dot.
Un seko smaids un mīļš paldies:
— Pēc stundas varat iegriezties.
Tas aparātiņš būs kā jauns! —
Ir apmierināts vilks un auns.
Bet pilsoņi, kas nesaprot,
Var nedot. Citi būs, kas dod!