Kāpj tribīnē priekšnieks,
Lai padotos sveiktu,
Lai nepilnu pusduci vārdu tiem teiktu.
Pa kabatām vandās,
Velk papīru laukā,
Liek brilles uz deguna, klepo un šņaukā,
Tad, degunu lapiņā iebāzis, teic:
«Man, biedri, jūs sirsnīgi jāapsveic!»
Skrien atbildēt padotais
Riksitī straujā.
Tam arī jau špikerīts ievīstīts saujā,
Ka nemisas mēle vēl, pasargi dies,
Un tādēļ viņš nolasa vārdu:
«Paldies!»
Es arī, lūk, zīmīti sameklēt steidzu,
Jo man jums ir jāsaka:
«Biedri, es beidzu!»