Kad sajūk prāts — tu visu nakti runā.
. . . Tāds plašums aug, ka gribas kliegt,
Un tu ta kliedz, ka mežu tāles lokās.
Un kāds pie tevis nāk
Tev tumšās dzerveņogas sniegt.
Tad atjūk prāts.
Milda Losberga («Dzerveņogas»)
Lai gudrinieki neticīgi smejas,
No pieredzes mans secinājums tāds:
Ne tikai rakstot, arī lasot dzejas,
Var pēkšņi jukt un neatjukt vairs prāts.
Es iesaku tev, draugs, ja prātiņš ļogās,
Ja galviņā tā palicis ir maz,
Kā zāles lietot tumšās dzērveņogas.
(Ar gaišajām nav panākams nekas.)
Šī recepte ir daudzkārt pārbaudīta.
Lai kā tavs bļāviens dziļā naktī skan,
Ēd dzērvenes, un precīzi no rīta
Būs prātiņš mājās. Vari ticēt man!