Izgudroja Dzenis
Preparātu jaunu,
Lai no visiem kokiem
Triektu tārpus ļaunos,
Un ar savu plānu,
Jūtot prieka svelmi,
Devās viņš uz trestu —
«Koki, krūmi, celmi».
— Labi, — teica Seskis,
Ādas krēslā grimis,
— Priekšlikums tev galvā
Ģeniāls ir dzimis.
Un, lai tava doma
Piepildās, kā klājas,
Balsojot es celšu
Visas četras kājas! —
Pateicību paudis,
Dzenis hūti tvēra
Un uz labu veiksmi
Šampanieti dzēra …
Aizritēja dienas,
Gadalaiki mijās,
Nav no tresta ziņu,
Nav no ministrijas.
Seskis skrien pie Apša,
Āpsis Lapsu gaida,
Visi jauno plānu
Apstiprināt baidās.
Katrs saka «labi»,
Katrs saka «jauki»,
Katrs dreb par savu
Kažoku un taukiem.
Ko tad dara Dzenis?
Gaida, iedzer vīnu?
Nē, viņš gudro zāles —
«Pretbirokratīnu»!