Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpinaja?
Mūsu seskis nu jau sen
Alus vietā ļergu dzen.
Atnāk pele māju uzpost,
Seskim jāliek galdā pusstops.
Atnes krupis ūdentiņu,
Seskis cienā arī viņu.
Vilkam pusstops — miers lai valda,
Dzenim, kad tas malku skalda,
Ezim, pagalmu kad mēž …
Visi pusstopus vien plēš!
Tādēļ mūsu seskis sen
Alus vietā ļergu dzen.
Nebija kur viņam dēties,
Nācās pārkvalificēties.
Laiki grozās, nauda dilst,
Dziesma dzīvei neatbilst.