Vai nu netīši, vai tīši —
Nevar saprast, sit vai nost! —
Viss, ko dara ačgārnīši,
Ačgārns pašos pamatos.
Taupa rubli — raud un žņaugās,
Smej — kad simtnieks vējā iet.
Nokiāj jumtu — atstāj spraugas,
Mūrē krāsni — dūmvads ciet.
Ja ir bedre ceļam priekšā,
Gaidiet vien, ka aizbērs drīz!
Vienīgi, ja viņu priekšnieks
Tajā «Volgu» salauzīs,
Tad būs ačgārnīši sprukās.
(Tādas ziepes, vai tu traks!)
Bedri aizraks, ieraus šļuku,
Nu, un … blakus jaunu raks.
Ačgārnīšiem gads no gada
Plāns ir allaž izpildīts.
Visas ačgārnības vada
Atbildīgais ačgārnīts.
Reizēm pats viņš kļūdas labo,
Reizēm citi labot sāk,
Bet, ja arī neizlabo,
Dzīvot var, jo alga nāk.
Kur gan rodas ačgārnīši?
Kas gan tur un stutē tos —
Vai nu netīši, vai tīši?
Nevar saprast, sit vai nost!