Ko tikai nedzird, tramvajā
Un trolejbusā braucot,
Kad visus pēkšņi sakrata
Un samet, bremzēm kaucot:
— Skrien virsū tā kā dulla zoss!
— Tak mani grūda, glupā.
— Vai, manām rozēm galvas nost!
— Un mana torte čupa. —
Ruc vecītis uz jaunajiem:
— Sež brangi tā kā teļi!
— Nu ko tu, vecīt, uztraucies?
Trīc rokas, ļogās ceļi…
Tev tiešām grūti nostāvēt,
Nav labi vairs ar tevi.
Tas tāpēc, ka reiz jaunībā
Tu citiem vietu devi! —
Ak, gādība par braucēju,
Ak, uzmanība lielā!
Sauc šoferis pa skaļruni:
— Nāk … pietur … blurkš blarkš ielā
Bet priekšā salien tantiņas.
Vai, kas par stulbu praksi!
— Tak ļaujiet izkāpt, pilsones!
— Ko bļausties? Brauc ar taksi! —
Es spraucos, pogas turēdams.
Vēl klūpu. Kāja misas.
Te vienas nav, te vienas nav,
Te, paldies dievam, visas!