— Vai atceries, draugs, Amatu
Ar baigo Zvārtas iezi?
— Kā tad, kā tad! Pret viņu tu
Vēl tukšo polšu bliezi.
— Un Siguldu, un Gaujmalu
Ar drūmākajām alām?
— A, tur mēs cepām šašliku
Un autogrāfus kalām.
— Cik foršs no Saules kalna skats!
Visapkārt peļķe zila.
— Un lejā krogs, nu prīmā, tāds
Kā glezna senču stilā.
— Un Gaiziņš! Man pat stājās sirds.
Gars likās laukā svīstam …
— Pie Gaiziņa? Pēc somu pirts?
Jā, tvaiks pēc šņabja bīstams.
— Ir diemžēl tādi mūdži, kas
Ne brauc, ne-redz ko labu.
— Trūkst, mīļo draudziņ, kultūras,
Un neprot cienīt dabu.
Ґ