jeb kā taisa statistiku
Kad ļaudis skatīties cirku sanāk,
Viņus pārņem maģiska vara:
— Kā triku meistars visu to panāk?
— Kā viņš tos savus brīnumus dara?
Ieliek cepurē vistas olu,
Izņem no cepures dzīvu vistu.
Visi pārsteigti acis bola:
— Kas par manīgu afēristu! —
Bet, kad dzīvē vai katru dienu
Viņiem rāda vēl lielākus trikus,
Sie pat aizdomās netur nevienu,
Neizrāda pat nepatiku.
Teiksim, avīzē nodrukāta
Kāda zinātņu vīra debija:
«Mums ir miljards metāla cirvju.
Akmens laikmetā tādu nebija!»
Miljards pret nulli mūsu labā.
Rakstītam ticēt — cilvēku dabā.
Vai nu te kāds vēl iebildi cels,
Ka akmens laikmetā nebija dzelzs!
Skaitīt mēs protam, gods kam gods:
Cik ir ievākts no ziediem nektāra,
Cik ir brētliņu nozvejots,
Kāda vidējā raža no hektāra …
Vienā kolhozā piecdesmit centneri,
Otrā desmit — bēdīga aina.
Taču caurmērā iznāk trīsdesmit.
Raža normāla, kāda vainai
Vienam ir vanna, klozete, gāzīte …
Otrs skrien laukā dot zemei vērtības.
Vidēji — abi bauda pa mazītēm
Visas civilizācijas ērtības.
Divsimt rubļu pensija ministram,
Divdesmit rublīši tantiņai laukos.
Saliekam kopā, uz pusēm izdalām —
Abi dzīvo kā nieres taukos.
Un, ja nākotnes prognozes taisām,
Netaupot krāsu, ko te jau triepām, —
Katram no mums jau papilnam gaisa
Mūsu nākamo mašīnu riepāml
1979