Uz ielas
Ne jau uz papīra —
Satika satīru satīra.
Viena bij jauna,
Šķelmīgiem skatiem,
Spraudītes asas
Līda no matiem,
Nadziņi asi,
Mēlīte asa …
— Kā nu tev sviežas? —
Tā otrā tai prasa.
Tā otrā bij veca,
Kaut turējās cēli,
Ar mākslīgiem zobiem
Un šļupstošu mēli.
— Vai, — jauniņā nopūšas,
— Grūti man klājas,
No rīta līdz vakaram
Piepūlu kājas.
Mīl visi —
Gan redaktors jauniņš,
Gan vecs,
Bet diemžēl
Nav gadījies tāds vēl,
Kas prec.
— Hī, — vecīte atņirdz,
— Man lieliski klājasl
Ik avīzē, žurnālā
Jūtos kā mājās.
Es atstāstu jokus,
Kas dzirdēti sen.
Un redaktors viebjas,
Un sekretārs sten…
Var manīt — pēc tevis
Tiem ilgojas prāts,
Bet dzīve ir dzīve,
Lūk, humors ir kāds!
Uz satīrām jaunām
Gan acis var mest,
Bet drošāk tās vecās
Pie altāra vest.
1970