Čigāns Ādams govis gana,
Dziesmu dungo basā:
— Varen plaša zeme mana,
Džimbai rūdi rasā! —
Saules brilles, pīckā rokā,
Tranzistors pie sāniem …
— Nu, — es prasu, — kā tev sokas?
Kā tev iet ar plāniem?
— Fermā tagad tādi plāni,
Ka jedritvai micīt!
Drīz būs jāieskrūvē krāni
Govij katrā cicī.
Vistas kā no lielgabala
Olas ārā bliezis,
Cūkai dos no viena gala,
Otru galu griezīs.
Agrāk ļaudis bija tievi,
Dažs no bada pampa.
Tagad visi, ak vai dieviņ,
Tik tai māgā stampā.
Ed un ēd, un vēl nav gana,
Sviestu, ga]u prasa.
Tad nu raujas ferma mana,
Džimbai rūdi rasā! —
Ādams, vienreiz muldēt sācis,
Nevar beigt, kā rādās:
— Vai tu zini, kādēļ acis
Govij skumjas tādas?
Nabadzīte, neredz bulli,
Kauču gaidīt gaida.
Visi tikai slauc kā dulli,
Tik tos pupus spaidal
Var jau kapeiciņu savu
Gūt ar darbu čaklu. —
Ādams dēlam pirkšot «javu».
— Ka tik nelauž kaklu.
Jauniem visi celi brīvi,
«Dod!» un «dod!» tik klaigā.
Cel tu viņam gaišo dzīvi,
Pats bez biksēm staigā.
Tad nu raujos es pēc traka.
Aiziet viss kā akā.
Sieva katru rītu saka:
«Pamaz naudas makā!»
«Tu man dārgāka par zeltu!»
Es šai dodu druku.
«Ja es tevi gaisā celtu,
Būtu beigts ar brukul» —
Tā, lūk, dzīvo vecais Ādams,
Dziesmu dūkdams basā,
Garo pīcku plīkšķinādams, —
Džimbai rūdi rasā!
1970