Lai nu skrien uz svešām zemēm
Kaisīt naudu, kas ir glups.
Manas vēlmes apmierina
«Kinoceļojumu klubs».
Griežu pogu un pa logu,
Ko par ekrānu mēdz saukt,
Skatos, kur tad biedrs diktors
Mani uzaicinās braukt?
— Brauksim, — saka viņš, — uz Sveici,
Tur, kur Monblāns sniegots snauž,
Vai uz Āfriku, kur tveice,
Pinkains lauva kaulu graužl
Un pēc brīža es jau braucu.
Šefs var, protams, mierīgs snaust,
Es pie lauvām nepalikšu,
Man ir pašam kauls, ko grauzt.
Bet, ja uznāk «nostalģija»
(Vārds, ko katrs tūrists maļ),
Atliek tikai pagriezt pogu:
Klaks, un esmu atpakaj!