No laika gala centušies
Ir visi gaišie prāti
Ikvienai mantai uzlabot
Tā saukto kvalitāti.
Ja iesprauž smilgu dunduram,
Tas kļūst par lidmašīnu.
Ja grib, lai zirdziņš ātrāk skrien,
Var ieziest terpentīnu.
Var dāma sevi izdaiļot
Ar krāsām un ar lakām.
Ja runcim baldriānu dod,
Lapčenoks nestāv blakām!
Kā kurā katrā nozarē,
Te daudz ir diletantu,
Bet netrūkst arī meistaru,
Kas taisa īstu mantu:
Suj svārkiem lieku pogu klāt
Un piešuj cenu traku;
Ar uzlabotu gludekli
Bliež pircējam pa maku;
Bāž vecu reņģi konservos —
Spiež kvalitātes zīmi;
Sāk līmēt modes apavus
Ar ekstra puņķu līmi;
Pie desām ragus, nagus ma],
Kas dārgāki par speķi,
Un piekarina žigulim
Vēl vienu spožu bleķi.
Drīz tualetes papīru
Gan iesmaržos, gan glancēs
Un kvalitātes emblēmu
Uz peļu slazdiem štancēs …
Par kvalitāti gādājot,
Viens otrs ticis vīrā
Un meistarīgi strādāt prot!
(Kad citiem ādu dīrā.)