Nav tādas robežas vai strīpas,
Aiz kuras visi sapņi zūd.
Par mīlestību sapņo knīpa
Un vīrs, kas gadu nastu jūt.
Uz ^priekšu lepni krūti gāzis,
Pie aitiņām skrien vecais auns,
Un domā katrs bārdains āzis,
Ka viņš joprojām skaists un jauns.
Pat morālists, kas citus tiesā,
No svešām sievām skūpstus zog,
Un vīrs, kam svēti gars un miesa,
Pa kluso ne jau pienu lok.
Jo, kad būs asras izraudātas
Un kad būs izpriecājies prieks
Un mīlestība izmīlēta,
Neviens mums glāzi nepasniegs.
Ko čamdi plāno matu slotu,
Ko satraukumā ūsas plūc?
Rauj drosmei vienu piņģerotu
Un meiteni uz deju lūdz!
Jo viņa gaida vēl un tic.
Bet tur, aiz tevis, stāv jau cits!