Es nezinu, cik velni pelna,
Bet, vairīdamies darba melna,
Lai dūmi plaušas nesabojā,
Kāds velns no elles muka projām.
Un, lūk, viņš gaišā kabinetā
Kaut kādus papīrus jau pēta.
Tam blakus citi naudu pelna,
Kaut nedara gandrīz ne velna …
Ziež lūpas instruktore Roze,
Tin matus inspektore Boze,
Bet tehniķi Bobrovs un čakars
Pie šaha nīkst, vai rīts vai vakars.
Šķiet, velnam tiešām zelta dzīve.
Darbs nelauž kaulus, miers un brīve.
Bet lūr uz kolēģiem viņš slepus,
Jo jūt, ka rīkli sažņaudz klepus.
Gan Roze uzpīpē, gan Boze,
Bobrovam rokā tabakdoze
Un pīpe zobos, rīts vai vakars.
Bet, tiklīdz dūmus palaiž Cakars
No cigāriem, ko Kubā taisa,
Velns jūt, ka galīgi nav gaisa.
Zūd otrā dienā velna pēdas.
Bet kas nu mums par'velnu bēdas!
Ja nevar ciest, lai laižas krūmos,
Mēs — pieraduši dzīvot dūmos!
Mums reizēm tādi dūmi apkārt,
Ka varam gaisā cirvi pakārt.
Un, ja nu velnam kļuva drūmi,
Tad elles dūmi — vāji dūmi!