Kā mēs ar Švaukstu smējāmies!
Ein riktig āksts viņš bija.
Cik bite, danke, guten tag
Viņš apkārt nebārstīja.
Finf vērst par cvancih minūtēm!
Also! Un ber un ber tik…
Viņš nesacīja «tūdaļ būs»,
Viņš teica «fiks un fertik».
Ai, ģermānismi briesmīgie!
Cik šodien tie ir sveši
Tiem, kas uz saviem zavodiem
No rītiem baigi češī.
Un, saņēmuši narjadus,
Ak tavu dzīvi raibu!
Sāk rubīt, uzkož bitočkus
Un vakarā kliedz «šaibu!».
Kad piesārņota valoda,
Tad valoda nav smuka,
Un tādēļ allaž jākopj tā.
Vot, biedri, kāda štuka!
Ko, pats es izsakos kā Švauksts?
Podumaješ! Ne silts, ne auksts.