Ap to zivi, ap līdaku vienu,
Savu spininga pavedienu
Tinu, tinu vai visu dienu,
Bet tās copes kā nav, tā nav.
Kad jel reizi man sāksies cope?
Vai no bēdām būs jāsāk drope?
Un tas mirklis vai vispār bija,
Jeb vai vienkārši izlicies?
Es vairs r.ezinu, rokas kustas,
Metu šķērsām un metu krustām …
Kas man ticēs, ka smagi justā
Un vislielākā — norāvās!