Vesela zaldātu rota,
Līdz zobiem apbruņota:
Katram padusē veļa
Un smaržīga bērza slota.
Puiši jauni un stalti,
Melnīgsnēji un balti…
Prieks uz tādiem ir vērtiesl
Manā pirtī iet pērties.
Kūrējs sestdienā šajā
Krāsni kur ne pa jokam.
(Pašam dienējot mazdēls
Vai aiz Polārā loka.)
Un pat pirtnieks ir skaidrā,
Veikli skapīši veras —
Šodien kārtībai jābūt,
Šodien armija perasl
Vienā mirklī jau rota
Plika kā dieva dota:
Katram ķipītis rokā
Un mērcēta bērza slota.
Kādas tik valodas nedzird!
Dažas tik izšķirt es varu:
— Kurrat! Aši uz lāvas!
— Hlopci, davai žarul
Un sākas tā trakā kauja,
Kad nesit naidnieku kādu,
Bet šausta bez žēlastības
Katrs pats savu ādu.
— Rādi, Vaņa, pa pliko,
Kā fričiem pie Maskavas tikai —
Un Vaņa ar šmaugu rāvienu
Dod savai mugurai kāvienu.
Zalvi par Stajingradu
Ķipīši krāsnī vālē.
Nu jau ir elles svelme!
Varbūt kāds ģībst vai bālē?
Ne velna! Visi tik uzsauc,
Lai tvaika metēji lejot
Ķipīšus labi pilnus,
Vēl Berlīne jāsturmējoti
Un, kad tā varenā kauja
Izcīnīta ir godam,
Puikas, sārti un kūpoši,
Sviedrus noskalot dodas.
Vieglu garu tev, zaldāt!
Prieks man sveikt tavu rotu
Un viscēlāko ieroci —
Smaržīgo bērza slotu.