Rudeni viņa kā rupjmaize
Siltiem gabaliem laužama,
Ziemā kabatā sildītu
Es viņu kā burkānu graužu.
Māris Čaklais
(«Saldus saule»)
Daudz esmu Saldū sabijis,
Braukdams pie jums te ciemā.
Kur jums tā saule tik jocīga,
Sevišķi tagad, ziemā?
Tāda kā robiem izēsta,
Tāda kā sakošļāta …
Laikam tam Mārim Čaklajam
Galīgi vairs nav prāta.
Zaķi, kā zināms, ābeles grauž,
Krančiem un dukšiem tiek kauli,
Bet dzejnieks spīdekli gabalos lauž.
Apēdīs, pagāns, vēl sauli.
Labu jums, biedri, tas nenesīs.
Nedod dievs, tumsu aklo.
Kamēr vēl saule debesīs.
Nelaidiet Saldū Čaklo!