Skaties bīskap Albert
kā mana pilsēta zied
Tu esi atnācis nelaikā
vēl vari projām iet
Man nevajag tavu kuģu
torņu un ticību
Manām ielām nevajag bruģa
tavos akmeņos niecība
Baltu smilti Rīdzene skalo
ej bīskap Albert prom …
… un nosmok vēl viena bite
kāda zobenbrāļa vai tirgoņa bārdā
Pēteris Zirnītis
(«Vārdi bīskapam Albertam»)
Ko tu te, bīskap Albert,
Pa kājām Zirnītim maisies.
Vai tu te, atnācis nelaikā,
Rīgu dibināt taisies?
Viena nodoma šoreiz,
Lieber Albert, nav gana.
Vēl jau būs vajadzīga
Zirnīša piekrišana.
Redzi, Pēteris teyi
Raida projām uz kuģi,
Negrib viņš tavus torņus,
Tavu riebīgo bruģi,
Nevēlas Rīdzenes krastos
Mūru virteni smagu,
Kur reiz ciemiņi meklēs
Centrālo univermagu.
Diez kas nebūs, ja Rīgā
Pazudīs smilšu kāpas.
(Kur lai vakaros skūpstās?
Kur no rītiem lai lāpās?)
Tu vēl uzcelsi Domu,
Slavējot svēto Māru,
Blakus centrālai krājkasei
Kur pārskaita honorāru.
Un ja tai Doma tornī
Zirnītis ieraudzīs gaili?
Nedari muļķības, Albert,
Nebojā dabas daili!
Bites tirgoņu bārdās
Skrien un nobeidzas, glupās..
— Was ist das: Peter Zirnit?
— Ej tu pupās!