No ziemas arā laužas verbs
tam zvēra ausis svilst
zvērs izspjauj tumsā Ahasveru
bāl dusmās svētbildes uz kauliem
un dzinējsuņi smilkst
bet aizvien tuvāk nāk Tas Viens
kas svēto tiesu spriež
Juris Helds
(No krājuma *Sirmās atslēgas»)
Ja dzejolis mans kādam liekas zvērisks,
Pārlieku miroņkaulains, verbains, ahasvērisks,
Lai pats viņš galā tiek ar savām bēdām!
Jau dzinējsuņi smilkst, tie man uz pēdām.
Nāk Viņš, nu Tas, kam zibsnī acis kārās,
No mašīnas, no ātrās — sanitārās.
Es ūdenī tāpat kā dzejā peldu, —
Plunkš — Gaujā, Pigu! Nenoķert jums Heldu!