Paceļas migla, un dūmi ar smaržām
Dzirksti no krasta un spieto no baržām.
Meitenēm tiktos cirst miglāju sienu,
Zvejniekiem gribas mest pagalvi sienu.
Ugunis vērojot, sačukstas pīles,
Liesmu caur meldrājiem paņem sev
dvēseļu dzīles
(No O. Grāvīša un A. Vējāna dziesmas
*Meitenes Lubāna klanos» sieviešu korim a capella).
Grāvīša dziesmu dzied Lubāna pīles,
Vējāna vārdi skar dvēseļu dzīles.
Dzirksteles spieto no zvejnieku baržām,
Paceļas dūmi ar deguma smaržām.
Zvejnieki pabāž sev pagalvī sienu …
(Nez vai tie sagaidīs nākamo dienu,
Nez vai par šašlikiem nekļūs tie paši.)
Meitenes miglāju sienu cērt braši.
Dziesmiņu beigušas, sačukstas pīles:
— Ja viņi nesadegs, šovakar mīlēs!
— Nez kur tās meitenes? Kur a capella? —
Sabiezē migla, un neredz ne vella!