77820.fb2
Kad dzive nodzīvota pusē,
Tad tikai isti redzams tiek,
Cik jauks tāds bridis, kad spēj klusēt,
Kaut prāts jau vārdus virknē liek.
… Bet iegrimt klusēšanas splinā
Nemūžam negribētu es.
Jānis Llepiņš («Klusēšana»)
Sen esmu nozvērējies klusēt
Un skaudis tos, kas klusēt māk.
Kaut dzīve nodzīvota pusē,
Bet runājamais nāk un nāk!
Ja kādu miesas kaiti manu,
Ir klistīrs, plāksteris un jods.
Bet kādēļ gan pret runāšanu
Nav antimuldīns izgudrots?
Es, protams, nedzertu to pakām,
Lai mēmums neuznāk jau rīt.
Šis tas man tomēr ir vēl sakāms,
Un jums to nāksies uzklausīti